Šausminošā vēsts[C][ATD], LS par Isakiju Opcijas

[rudo lapu vilcēn...]

Sākam spēli!

Skaists saules pilns rīts ir atausis pār Osmas bruģētajām ielām un ieliņām. Ir pagājusi nedēļa kopš no Lativkraftas izsūtīts ziņnesis. Tagad viņš nu ir ieradies Osmā.
Tirgus laukumā un pie ostas, kā arī šur tur citur var manīt piestiprinātas baltas lapas ar paziņojumu. Laukumiņā pie viena no Osmas lielākajiem krogiem "Priežu dēmons" kāds žandarms, pilsētas noteiktajā vienkāršajā uniformā, pie koka dēlīša liek klāt paziņojumu, tādu pašu, kādu var redzēt jau daudzos Osmas laukumos.
Pienaglojis klāt paziņojumu, kareivis atkāpās un novērtēja savu darbu.
-Tie nu gan būs vai nu prātu zaudējuši vai vienkārši muļķi.- viņš klusu norūca.
-Bet ser, viņi taču būs varoņi.- mazs zēns, šķiet nesen pamodies, pieskrēja pie žandarma un, aši pārlaidis acis paziņojumam, noteica.
-To mēs vel redzēsim.- par atbildi atrūca vīrs un aizsoļoja prom, kur pie slitas piesiets stāvēja un nedaudz nemierīgi dīdijās viņa zirgs.

Isakieši!
Senzemei tuvoja drūmi laiki, tādēļ visi, kuri sirdī droši un nebaidās nāves, lūgti pulcēties krogā "Priežu dēmons" līdz šīs dienas pusdienlaikam.
Tiek lūgti visi, kuri vēlas palīdzēt Senzemei drūmā stundā un nebaidās doties Trahtijas dzīlēs.
Pāvaldnieku padome.

[Hikari]

Romiela lūkojās uz priekšu. Viņas uzticamais vienradzis, balts kā sniegs laistījās saules pielietajā rītā. Lēni jādama uz priekšu pa Osmas ieliņām, sieviete domāja par savu māti. Tā viņai bija teikusi, ka jādodas pasauli iepazīt un nu jau vairākus mēnešus Romiela bija ceļojusi pa dažādām vietām, aprūpēdama dažādus dzīvniekus, kurus sastapa pa ceļam. Elfa bija šodien labā garastāvoklī, tāpēc ka laiks bija brīnišķīgs un jauks. Viņas vilks bija kaut kur, kā jau vienmēr, nozudis skatienam.Romiela prātoja, via viņš atkal nav iekūlies kādā dēkā. Pēdējo reizi meitenei bija jāatvainojas kādai vecai kundzei par to, ka viņas pelēcis vbija vistas tā sabaidījis, ka tās vairtākas nedēļās nevarēja olas dēt...
Elfas garā, gaisīgi zilā kleita izskatījās līdzīga mākoņu daļiņai debesīs.
Tā jādama pa Osmu, Romiela lūkojās apkārt, meklēdama ko interesantu...