![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Sēž zem Šķirmices ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 01.05.05 Kur: Tur.....dzili domaas..nevienam nesaprotamaas ![]() |
Speeele saakas...
Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD... |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D ![]() |
Tas, ka es saprotu, nenozīmē, ka es nevēlos dzirdēt citus viedokļus, jo ja es tos negribētu dzirdēt, es nemaz neprasītu.
Grāfs mierīgi noteica lūkojoties uz raganu. Viņa bija, bija tāda, kurā dzīva radība varētu vērties un nespēt atrauties, tāda, kurai ļauties, ļaut savērpt jūtas un prātus, taču vampīrs bija miris un daudz par aukstu, lai viņu dziļi aizkustinātu dēmonraganu skaistums. Viņš izteiktā stilā ar spieķi viegli pastūma cilindru uz augšu, liekas, viņš tā bija darījis jau neskaitāmas reizes nezin cik ilgi, jo tas izdevās, tieši tā, kā viņš to bija vēlējies, cepure bija pastumta mazliet augstāk un baznīcas sveču gaisma apgaismoja vēsā vampīra seju (skat.2.tēla bildi) un varēja redzēt, ka viņa sejā ir jaušama minimāla ieinteresētības un cieņas, nē, kaut kā, kas stūrē uz cieņas pusi nots, taču attiecībā pret mierīgo vienaldzību, tā bija tik minimāla, ka tai pievērst lielu uzmanību un sākt pārprast būtu galīgi nevajadzīgi un nepelnīti. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 20.06.2025 14:45 |