Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Idril]

Mani neskar tas, ko cilvēki iesāk un uzskata par savu dzīvību un kādā vērtē to tur, es noglainu, kad un kā vēlos.
Grāfs mierīgi atteica, viņu pārņēma nepatīkama sajūta - svešinieks pie bāra bija vilkatis. Taču viņa mijkrēšļa slēptajā sejā neparādījās ittin nekas, kad šī atskārta radās. Viņš vērīgi nopētīja dēmonisko raganu. Viņa skatienu varēja bez maz vai sataustīt, kā tas slīdēja no matu cirtām, pār galvaskausu rotām, pār seju.
Līdz vakaram man nāksies jūs atstāt, jaunkundz.
Viņš noteica un tonī kā pa stīgām dažādos veidos noskanēja viegla ironija izrunājot vārdu - jaunkundz. Viņš piecēlās augumam pamazām iznirstot no mijkrēšļa tumsas, taču viņa seju jau slēpa cilindra ēna, zinātāji varēja vien pabrīnīties kālab tik glīts jauns vīrietis slēpj seju, taču nezinātājs varēja padomāt jebko, kaut vai to, ka viņš patiesībā izskatās kā krokodils. Vieglā solī, kur kurpju zoļu sistā takts saskanējās ar spieķa piesitienu viņš izgāja no vecā kroga.
Vajadzēs ielūkoties te pēc 100 gadiem, tā būda būs sabrukusi..
Viņš nodomāja un devās sava savrupnama virzienā. Viņš nesteidzīgi aizgāja līdz tam un visu rīta cēlienu un dienu viņš pavadīja izrīkojot un iekārtojot māju. Vēlāko dienas daļu viņš pavadīja apstaigājot Hārdstrētu, šīs miklās, zemiskuma pilnās ielas viņu simpatizēja. VIņš apmeta lielu loku baznīcai, tuvāk par pāris soļiem tai neiedams klāt taču nebīdamies no tās, svētība šo ēku bija pametusi jau sen un tomēr viņš negrasījās riskēt aizsvilties un doties tur iekšā. Iemirdzoties pirmajām zvaigznēm, kuras Hārdstrētā likās tādas apsūbējušas viņš atgriezās krogā, nosēsdamies tajā pašā tumšajā stūrī kur iepriekšējos vakaros. Apkalpotājs viņam steidzīgi pienesa dzeramo, viņš noņēma cepuri - šeit nebija nepieciešamības slēpties zem tās - neviens tāpat neredzēs.