Forsaknen, [PZP] un C Opcijas

[BellaDiva]

Speeele saakas...

Bet pieteikties vel noteikti var..skatiit ATD...

[Idril]

Pēc kārtējās "Asiņainās Mērijas" vampīrs atskārta, ka arī Hārdstrētas dziras viņu neiespaido. Tās apdullina dzīvus prātus un sasien dzīvus jutekļus, bet viņš bija miris jau sen, viņš bija vampīrs. Dusmas pārņēma ledaino prātu. Taču apziņa, ka vēl ne, vēl nebija laiks nogalināt, vēl nebija brokstlaiks, lika viņsm savaldīties. Galantais vampīrs joprojām sēdēja tumsā un tad viņš ieraudzīja kādu parādāmies krogā.
Tas nav cilvēks..
Tas vampīram uzreiz bija skaidrs, vairāk kā 16 gadsimti bija devuši viņam viedību atšķirt cilvēkus no necilvēkiem.
Un viņš ir dzīvs, ne miris.
Viņš nospŗieda tādejādi konstatēdams, ka svešinieks nav arī vampīrs. Ilgāk Marka domas nepievērsās vilkacim. Vampīram derdzās idiotisko cilvēku uzskati, ka vampīriem ir jābūt netīriem un nekārtīgiem, šis uzskats acīmredzot, bija radies atsaucoties uz viņu pašu sugas padibenēm. Viņš bija grāfs Lainoless Marks Smits, pat ja cilvēki'vairs titulam uzmanību nepievērsa. Grāfs Dracula bija pieņēmis Marku par savu dēlu, jo vampīriem kā nedzīvām būtnēm pārguļot ar savas sugas pārstāvi dzīvu bērnu nebija šā vai tā, un bija devis Markam (mirstīgo vecāku dots vārds, taču parocīgi īss) savu titulu un vārdu - Laionelss (starp viņiem nozīmē "Tumsa, kas nemirst"). Vampīrs nolēma palikt krogā līdz rītausmai, ja vien viņa krēsls to izturēs, un tad izpētīt apkārtni. Ar laiku vampīrs bija pieradis pie mērenas gaismas un tāda īsta gaisma Hārdstrētā vispār nekad nepamanījās, tā, ka šī vieta bija ideāls miteklis vampīram. Par dzīvokļa, vai mājas iegūšanu viņš neraizējās - nogalinās īpašniekus brokastīs un paņems māju. Kurš izdrošināsise iebilst kļūs par pusdienām, kas Markam , ko bīties - viņš ir nemirstīgs, vienīgais, ko varētu izdarīt ir sabojāt viņa žaketi.