![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Šajā forumā iesūtītie raksti netiek skaitīti pie Tava kopējā iesūtīto rakstu skaita.
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 14.04.05 Kur: Tumšas,pamestas mājas bēniņos... ![]() |
Spēles noteikumi:
Ir jāizdomā neliels stāstiņš jeb labāk leģenda par iepriekšējā posta autora avataru. Minimālais vārdu skaits ir 25 vārdi, bet maximālais...cik garu gribat, bet galvenais lai nava mazāk par 25 vārdiem. Spēlē piedalās visi tie forumieši, kuriem ir avatars... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) SĀKAM! |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 04.12.04 Kur: stikla pilis ![]() |
reiz sensenos laikos, aiz deviņām jūrām, tāltālā mēžā dzīvoja vecmāmiņa. Viņa reiz saslima, tāpēc mazā, jaukā mazmeitiņa nolēma mērot visu garo ceļu no lielpilsētas, lai apciemotu savu iemīļoto omīti. Meitenīte uzvilka sarkanās kedas un devās ceļā. Ceļš bija grūts un smagā, ar visādiem labumiem piebāztā, mugursoma briesmīgi speida plecus. Māte bija brīdinājusi, ka mežā vazājoties visādi pedofīli, izvarotāji un manijaki, bet visiem bija skaidrs, ka dzīvnieki, piesārņotā gaisa dēļ, tur sen kā vairs nemīt. Tā nu viņa gāja, līdz satumsa. Varbūt tas bija biezā, spokainā meža dēļ, bet, iespējams tie ir tikai šausmu efekti. Tātad, visās malās sāka spīdēt tāds kā gaismiņas...meitene tikai turpināja ceļu, nepievēršot tām ne mazāko uzmanību, līdz kaut kas liels un pelēks izlēca viņas priekšā. Meitene, loģiski, nobijās, jo dzīvi dzīvnieki vairs bija sastopami tikai zoodārzos.
Labs suns... Un tā viņa tika apēsta. Vilks vēl ilgas stundas pavadīja, kaukdams pret mēnesi, pateikdamies dieviem. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 24.06.2025 03:09 |