Severus... lūdzu... Opcijas

[eyedam]

Dieva dēļ, Dumidor, tu taču esi grifidors!

Vairākas dienas pēc grāmatas izlasīšanas es par to īpaši nedomāju, neko necentos saprast vai analizēt. Vienkārši ļāvu norimt uzbudinājumam un informācijai nosēsties. Tāpēc nesen skowij-snowij pateiktā norāde man bija kā mazs pārsteigums (un, es gribu ticēt, tikai tāpēc, ka es par to nebiju padomājis).

Proti, ko Dumidors pirms savas nāves īsti lūdza Strupam? Pirmais, kas man iešāvās prātā un pie kā es sākumā arī paliku, bija lūgums nenogalināt. Acīmredzot tas tikai pierāda, ka es nebūtu grifidors. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Nu, katrā ziņā man tik ļoti likās, ka Dumidors tajā vietā lūdza sevi nenogalināt, ka es pat biju gatavs norādīt uz to kā uz uzrakstītu faktu. Un tāpēc mani ļoti izbrīnīja skowij izteikums, ka viņš lūdza sevi nogalināt!

Kad es attapu, kas grāmatā bija rakstīts īstenībā, un sāku domāt, jāatzīst, ka Dumidors patiešām diez vai būtu lūdzies sevi nenogalināt. Kaut vai tāpēc vien, ka viņš ir grifidors un pietiekami drošs un lepns, lai to nedarītu. Ja nu gadījumā tā tomēr bija, tad varbūt tāpēc, ka viņa palikšana dzīvam bija tieši saistīta ar kaut ko (kādu) citu, un faktiski viņš lūdza nenogalināt sevi kaut kā (kāda) cita dēļ.

Tomēr es arī tikai ļoti negribīgi varētu piekrist, ka viņš lūdza sevi nogalināt. Es tādā lūgumā neredzu nekādu jēgu. Tā varētu būt kaut kāda pārgalvīga spīts, kas Dumidoram nu nekādi nevar būt raksturīga. Vai, ja Dumidors zināja par Strupa veikto zvērestu, tad Severusam tāpat nebija izvēles.

Tāpēc galu galā jāsāk domāt, ka tas varētu būt bijis tieši ar profesora nāvi nesaistīts lūgums. Bet kādā gadījumā gan upuris kaut ko varētu lūgt savam slepkavam? Vai nu ir palikušas kādas neizpildītas saistības, kuras Strups nevar neņemt vērā pat pēc Dumidora nāves, vai arī Strups joprojām ir palicis uzticīgs Fēniksa ordeņa spēkiem (vai labāk – nav tos līdz galam nodevis) un apņēmies (varbūt negribīgi vai ne līdz galam – citādi neko nevajadzētu lūgt) kaut ko, sarunādams ar Dumidoru.

Varbūt viņš lūdza pasargāt Hariju? Katrā ziņā, ir norādes, ka līdz šim Strups to bija darījis. Varbūt lūdza palīdzēt Harijam Voldemorta iznīcināšanā?

[Siri]

Atzīstu, ka skow varētu būt taisnība. Viņš tiešām nebūtu lūdzis žēlastības.
Mana teorija un pieņēmumi.

Tātad, jāsāk domāt - kādu tad īsti uzdevumu Voldemorts ir iedevis Drako. Varbūt tiešām tas bija "Nogalināt Dumidoru"? Pašam Voldemortam tas tā arī nekad nav izdevies. Dumidors bija vienīgais, no kā viņš patiešām baidījās - un Tumsas Pavēlniekam vajadzēja aizvākt viņu no ceļa, lai tiktu pie Harija. Jo, kā nākas, tieši Dumidors neskaitāmas reizes ir novērsis neatgriežamo. Tātad, Dumidoru vajadzēja nogalināt. Un vislabāk būtu viņu nogalināt - kur? - Cūkkārpā. Vietā, kur viņš jūtas vairāk vai mazāk pasargāts, un neko tādu īsti negaida. Pacik uz Cūkkārpu neviens nāvēdis teleportēties nevar, Voldemorts nolemj palaist darbībā to, kuru skolā uzskata par savējo. Strupu? Un tad Voldemortam rodas kārā doma - atriebties Luciusam Malfojam par viņa kļūdu un sūtīt šausmīgā uzdevumā viņa vienīgo dēlu, piesolot tam viņu nogalināt, ja viņš to neizdarīs. Narcise izmisumā skrien pēc palīdzības pie Strupa, ģimenes drauga, un lūdzas, lai viņš pats to izdara - kā tad viņas 6.kursnieks dēls var nogalināt tik varenu burvi?
Un Strups solās darīt to, kas viņa spēkos. Solās ar nelaužamā lāsta palīdzību. Domājams, ka Drako tajā 7.stāva istabā tikās ar nāvēžiem, kas viņu steidzināja izdarīt Tumšajam Lordam solīto, vai arī notiks nenovēršamais. Un Malfojs gāja izsūdzēt savu bēdu Vaidu Vairai, raudādams aiz bezizejas:
"No one can help me," said Malfoy. His whole body was shaking. "I can't do it. ... I can't. ... It won't work . . . and unless 1 do it soon ... he says he'll kill me. ..."

Nu re. Un tagad mēs atgriežamies uz tā Liktenīgā (Velns-lai-viņu-parauj) Torņa. Kur, kamēr Harijs ir aizstindzis, Malfojs pamazām izstāsta savu sirdi plosošo stāstu, un saka Dumidoram, ka ja viņš Dumidoru nenogalinās, Tumsas Pavēlnieks nogalinās viņu pašu. Man liekas, ka te Dumidoram kļuva Drako... žēl. Viņš redzēja, ka Malfojs patiesībā nemaz negribēja direkotoru nogalināt, ka viņu vadīja bezizeja un bailes no paša nāves. Viņš centās pārliecināt Malfoju, ka viņam nav jāklausa Voldemorta pavēlēm, ka ar viņu nekas nenotiks, ka viņš tiks pasargāts. Un viņam gandrīz izdevās, ja vien nebūtu uzglūnis tas nāvēžu bariņš. So it started. Viņi visi lika to izdarīt tieši Drako, aplencot viņu. Drako nespēja to paveikt, viņš mocījās un drebēja, un zināja, ka ja viņš to neizdarīs, viņš ir līķis - bet tomēr nespēja nogalināt. Kā jau Dumidors teica - "Malfoy, you're not a killer." Jā, Malfojs bija nežēlīgs pēc dabas (un nežēlīgs pārsvarā pret tiem vājākiem), bet ne slepkava. Un Voldemorts par tādu gribēja viņu pataisīt - par sev līdzīgo.

Tāpēc, kad atnāca Strups, Dumidors sāka lūgties, lai Strups nogalina viņu pats, un tas nav jādara Drako, kurš pat zizli vairs rokās nespēja noturēt aiz bezizejas stāvokļa, kurā viņš atradās. Lai tas viss vienreiz beidzas.