Grāmatas fragmentu tulkojumi Opcijas

[eyedam]

Šajā pavedienā varēsiet izlasīt HP 6. grāmatas fragmentu tulkojumus, kas to autoriem kalpoja kā atļauja HP forumu piekļuvei, pirms latviešu versijas iznākšanas (visticamāk šī gada nogalē).

eyedam

[eyedam]

5. nodaļa


*** Tulkojis: Janzizs ***


Harijs un Dumidors tuvojās Midzeņu sētas durvīm, visa durvjupriekša bija piemētāta ar veciem, sarūsējušiem katliem un veselu lēveni gumijas zābaku; Harijs tālumā sadzirdēja miegainu vistu kladzināšanu. Dumidors trīs reizes pieklauvēja pie durvīm, un gandrīz tai pašā mirklī Harijs pamanīja strauju kustību virtuvē.

– Kas tur ir?– kāds satraukti iesaucās. Šo balsi Harijs atpazina, tā bija Vīzlija kundze. – Nosauc savu vārdu!

– Tas esmu es, Dumidors, es atvedu Hariju.

Durvis uzreiz atsprāga vaļa, un tur viņa bija: īsa, drukna, strikta un ģērbusies novalkātos, zaļos rītasvārkos, tā bija Vīzlija kundze!

– Harij, mīļais! Šausmas,– viņa pievērsās Dumidoram. – Baltus, tu mani tā pārbiedēji, tu teici, lai negaidām ātrāk kā ap rītausmu!

– Mums paveicās,– teica Dumidors, vienlaikus vadīdams Hariju pāri slieksnim. – Slughorns izrādījās vieglāk pielaužams, nekā izskatījās. Tas, protams, pateicoties Harijam. Ooo, sveika, Nimfadora!

Harijs palūkojās dziļāk namā un saprata, ka Vīzlija kundze nav viena pat par spīti vēlajai nakts stundai. Virtuvē bija arī jauna ragana ar bālu sirdsveida seju un neuzkrītoši brūniem matiem. Viņa sēdēja pie galda, sagrābusi savās rokās pamatīgu krūzi.

– Labvakar, profesor,– viņa teica, – sveiks, Harij!

– Sveika, Tonksa!

Harijs nosprieda, ka viņa izskatās diezgan nospiesta, pat slima, un viņas smaids bija tāds kā piepūlēts. Pilnīgi noteikti viņas izskats bija daudz drūmāks nekā Harijam ierastais. Tonksai pat vairs nebija viņas koši sārto matu.

Tonksa ātri pierāvās kājās un teica: – Es labāk došos,– viņa paķēra savu apmetni un apsvieda sev ap pleciem. "Paldies par viesmīlību un tēju, Mollij!

– Lūdzu, nedodies projām manis dēļ,– Dumidors galanti ieteicās. – Man tāpat jādodas tālāk, jāizrunā dažas svarīgas lietas ar Rufusu Skrimgioru.

– Nē, nē, man jādodas projām,– steidzīgi nobēra Tonksa, pat neiskatīdamās viņam acīs. – Labnakt'!

– Mīļā, vai nevēlies atnākt nedēļas nogalē uz pusdienām? Trakacis un Remuss arī nāks...

– Nē, paldies, Mollij, man tagad tiešām jāsteidzas, ar labvakaru visiem.

Tonksa izsteidzās garām Dumidoram un Harijam pagalmā; nogājusi pāris soļus, viņa pagriezās un izgaisa. Harijs ievēroja, ka Vīzlija kundze ir noraizējusies.

– Nu ko, Harij, tad jau tiksimies Cūkkārpā,– teica Dumidors. – Esi uzmanīgs! Mollij, tavs padevīgais kalps.

Viņš paklanījās Vīzlija kundzei un izsteidzās pagalmā, vēl mirkli uzmetis Harijam, viņš tāpat kā Tonksa izzuda tumsā! Vīzlija kundze aizvēra durvis, kas veda nu jau uz tukšo pagalmu, un aiz pleciem iestūma Hariju dziļāk virtuves gaismā, lai varētu sākt pētīt viņa izskatu.



*** Tulkojis: Shadowstalker ***


Hermione rādīja caur virtuves logu. Debesīs bija skaidri redzamas trīs melnas figūras, kas kļuva aizvien lielākas.

– Tās noteikti ir pūces,– piesmakušā balsī teica Rons, nostādamies blakus Hermionei.

– Un to ir trīs,– steidzoties viņai otrā pusē, teica Harijs.

– Katram no mums pa vienai,– bailīgi nočukstēja Hermione. – Ak, nē... Ak, nē... Ak, nē...

Viņa pamatīgi iekrampējās Harija un Rona elkoņos.

Pūces lidoja tieši uz Midzeņiem. Tām tuvojoties un laižoties zemāk, skaidri varēja saskatīt lielās, to nestās aploksnes.

Hermione iespiedzās: – Ak nē!

Vīzlija kundze izpiedās viņiem garām un atvēra virtuves logu. Viena, divas, trīs – pūces ieplanēja iekšā un kārtīgā līnijā nolaidās uz galda. Visas trīs pacēla savu labo kāju.

Harijs pasniedzās pēc savas vēstules, kas bija piesieta vidējai pūcei, un atsēja to neveikli trīcošām rokām. Pa kreisi no viņa Rons centās atdabūt savu vēstuli ar SLIMu rezultātiem, bet Hermione labajā pusē drebēja tik ļoti, ka līdz ar viņu kratījās arī pati pūce.

Virtuvē valdīja absolūts klusums, neviens nebilda ne vārda. Visbeidzot Harijam izdevās atvienot savu aploksni. Viņš to tūlīt atplēsa un attina pergamentu.

Sākuma līmeņa ieskaišu maģijā rezultāti

Sekmīgās atzīmes: I – izcili; L – labāk, nekā cerēts; P – pieņemami
Nesekmīgās atzīmes: V – vāji; D – drausmīgi; T – trollis

Harijs Džeimss Poters ir saņēmis:

Astronomija – P
Maģisko būtņu kopšana – L
Burvesības – L
Aizsardzība pret tumšajām zintīm – I
Pareģošana – V
Herboloģija – L
Maģijas vēsture – D
Mikstūras – L
Pārvērtības – L

Harijs vairākas reizes pārlasīja pergamentu, ar katru reizi aizvien nomierinoties. Viss bija kārtībā – viņš zināja, ka izkritīs pareģošanā un ka nebija nekādu cerību nokārtot maģijas vēsturi, ņemot vērā to, ka eksāmena vidū viņš zaudēja samaņu, taču viss pārējais bija nokārtots. Viņš ar pirkstu pārbrauca pāri savām atzīmēm... viņš bija labi nolicis pārvērtības un herboloģiju un mikstūrās dabūjis pat "labāk, nekā cerēts"! Un pats galvenais – "izcili" aizsardzībā pret tumšajām zintīm.

Viņš palūkojās apkārt. Hermione bija aizgriezusies un noliekusi galvu, bet Rons bija sajūsmā.

– Neesmu nokārtojis tikai pareģošanu un maģijas vēsturi, kuru gan tas interesē?– viņš priecīgi teica Harijam. – Ņem, samainamies...

Harijs nopētīja Rona atzīmes. Starp tām nebija neviena "izcili"...

– Es zināju, ka tev būs "izcili" aizsardzībā pret tumšajām zintīm,– teica Rons, iekraudams Harijam pa plecu. – Mēs visu esam paveikuši kā nākas, ne?

– Labi pastrādāts!– lepni teica Vīzlija kundze, bužinot Rona matus. – Septiņi SLIMi, Freds un Džordžs pat kopā nedabūja tik daudz!

– Hermione?– Džinnija vaicāja, jo Hermione joprojām nebija pagriezusies atpakaļ. – Cik tu dabūji?

– Es... ē, nav slikti,– nopīkstēja Hermione.

– Izbeidz,– teica Rons un, spēris platu soli, izrāva pergamentu viņai no rokām. – Jā, desmit "izcili" un viens "labāk, nekā cerēts" aizsardzībā pret tumšajām zintīm. Pa pusei jautrs, pa pusei nokaitināts viņš palūkojās uz Hermioni: – Tu esi vīlusies, ja?

Hermione nopurināja galvu, bet Harijs smējās.