Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. |
10.06.2005 19:55
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D |
OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas. Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus.. Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā. Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu : Kelam Kelvina dēlam (gwinerva) Kalnkalnu racēju pēcteci, Pamet savu raktuvi, Apmeklē senseno Imladrisu. Mūsdienu liktenis tumsības skarts, Izšķirts tur tiks tas. Klausi sensenam aicinājumam. Nirvana Daria Lurna (Tinuviel) Caur mierīgo Valinoru, Un vareno Dižjūru, Atpakaļ šai zemē esi nākusi. Un savas saknes meklēt sākusi. Tavs ceļs ved uz vienvietu, Dodies uz Imladrisu. Seko šai balsij diželfu atvase. Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze) Senas teiksmas esi klausījies, Tēvocis no tēvoča ausījies, Sen minētā un snaustošā, Pērle starp valstībām, Imladrisa dusošā. Turp vedīs tavs ceļš, Vien klausi šim pantiņam un dungojot to, Atklāsi senču spēku sevī šo. Eodars (Roviela) Imladrisa tevi sauc, Klausi jel un nāc. Starp divupēm un kritumiem tā naiga, Imladrisa tevi gaida. Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko. Arandils Aranda dēls (Dinnija) Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs Nekavējies, ceļā posies, Vairs pēļos neknosies, Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Allora Kerdana meita (seila) Imladrisa, senā un tālā, Tā, kura ir Krāčupes malā, Bet skatīta nav tavā skatā. Zini, ka ceļš tev mērojams turp, Klausi nu sirdij steidz nu šurp. Elfu bērns, kas maldījies. Svešās vietās blandījies.. Armēlijs Tuks (Rowenny) Vai ceļā doties gribi tu? Tad steigšus traucies nu. Dodies uz Imladrisu tāltālo, Un paķer līdzi draugu attālo. To kuram ceļš tupatās vedīs, Un pārsteigumos ievedīs.. Torongils (Nimue) Imladrisa, kuru tu redzi, Domās no rīta un sapņos pa nakti. Par troni zaudēto tu sapņo, Pārdomā tēva soli kļūmīgo. Uz Imladrisu traucies, Kur liktenim būs izšķirties un mainīties.. Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu. Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā. Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57 |
|
|
13.07.2005 19:23
Raksts
#2
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D |
Toties.. Man gan tas dara raizes..
Vanamarilla klusu noteica un savaldīja nopūtu, kura grasījās izlauzties caur lūpām. Viņas skatiens bija pievērsts Eodaram un tikai ik pa mirkli aizklīda patīksmināties par rēnajām lapu ēnam, tomēr princese nojauta, kas laupa viņai mieru.. Šis kņazs, kura tālākais ceļš būs gaužā miglā tīts. Nu.. Vanamarilla iesāka. Manu māti sauc Driasaīla un viņa mīt šepat un valda pār elfiem, kas še mīt un ir atgriezušies, mana tēva vārds ir Faelons un viņš ilgus gadus kopā ar māti uzturēja šo zemi plaukstošu un dzīvības pilnu, taču nu viņš ir devies tālos ceļos, viņš zināja, kas notiek apkārt un šķiet gribēja par to pārliecināties pats, viņa ceļi mums vairs nav zināmi, varbūt vienīgi mātei, bet viņa nesaka ne vārda. Vanamarilla klāstīja, viņa patiesi nezināja, kur ir tēvs un kas ar viņu jau labu laiku, stāstot par tēvu vieglas skumjas iezagās viņas maigajā balsī. Man ir viens vecāks brālis un viens jaunāks, lielas atšķirības mūsu vecumos nav, ārpasaulē, tie būtu augstākais gadi desmit, vai ducis. Vecāko brāli nosauca par Almāreanu, bet jaunāko par Nithronu. Abi palīdz pieskatīt zemes robežas, Tumsa mācas virsū un lai arī šeit naktis joprojām ir svētītas, ārpasaulē, tās kļūs arvien tumšākas. Viņa minēja, viņa zināja daudz, taču mazāk nekā māte, jo tā sargādama meitu nebilda ne vārdu par Tumsību, kas brieda, jo Marjabelle bija kā svaigs nakts zieds un Tumsība to nosmacētu.. Savas dienas es vadu šeit, lai gan esmu bijusi arī Rivendellā un ciemojusies Drūmmežā. Cilvēku valstībās bijusi neesmu, taču mazotnē mēdzu klausīties par tām, turklāt Rivendellas rakstu krātuvēs gan karšu, gan aprakstu, gan stāstu ir daudz, tur pat Jūsu zinātkāre varētu tikt apmierināta. Viņa teica ieskatoties Eodara acīs, tās bija tik siltas, tādu siltumu varēja izstarot vien cilvēka acis.. Man šķiet vēl mirklis un mēs varēsim saredzēt pilsētu.. Viņa teica, taču ne jau uz pilsētu viņa lūkojās, bet gan uz kņazu, cilvēkus viņa bija redzējusi vien reto, taču elfus neskaitāmus un šai mežā, šai vietā kņazs likās majestātiskāks un cēlāks par jebkuru elfu ķēniņdēlu. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 07:53 |