Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. |
10.06.2005 19:55
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D |
OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas. Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus.. Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā. Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu : Kelam Kelvina dēlam (gwinerva) Kalnkalnu racēju pēcteci, Pamet savu raktuvi, Apmeklē senseno Imladrisu. Mūsdienu liktenis tumsības skarts, Izšķirts tur tiks tas. Klausi sensenam aicinājumam. Nirvana Daria Lurna (Tinuviel) Caur mierīgo Valinoru, Un vareno Dižjūru, Atpakaļ šai zemē esi nākusi. Un savas saknes meklēt sākusi. Tavs ceļs ved uz vienvietu, Dodies uz Imladrisu. Seko šai balsij diželfu atvase. Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze) Senas teiksmas esi klausījies, Tēvocis no tēvoča ausījies, Sen minētā un snaustošā, Pērle starp valstībām, Imladrisa dusošā. Turp vedīs tavs ceļš, Vien klausi šim pantiņam un dungojot to, Atklāsi senču spēku sevī šo. Eodars (Roviela) Imladrisa tevi sauc, Klausi jel un nāc. Starp divupēm un kritumiem tā naiga, Imladrisa tevi gaida. Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko. Arandils Aranda dēls (Dinnija) Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs Nekavējies, ceļā posies, Vairs pēļos neknosies, Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Allora Kerdana meita (seila) Imladrisa, senā un tālā, Tā, kura ir Krāčupes malā, Bet skatīta nav tavā skatā. Zini, ka ceļš tev mērojams turp, Klausi nu sirdij steidz nu šurp. Elfu bērns, kas maldījies. Svešās vietās blandījies.. Armēlijs Tuks (Rowenny) Vai ceļā doties gribi tu? Tad steigšus traucies nu. Dodies uz Imladrisu tāltālo, Un paķer līdzi draugu attālo. To kuram ceļš tupatās vedīs, Un pārsteigumos ievedīs.. Torongils (Nimue) Imladrisa, kuru tu redzi, Domās no rīta un sapņos pa nakti. Par troni zaudēto tu sapņo, Pārdomā tēva soli kļūmīgo. Uz Imladrisu traucies, Kur liktenim būs izšķirties un mainīties.. Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu. Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā. Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57 |
|
|
12.07.2005 21:20
Raksts
#2
|
|
Zintniece Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija |
"Ja jāt pa šo ceļu, tad jā," Eodars piekrita, "Vismaz, cik man zināmas takas šaipusē. Biju nolēmis doties gar Sidrabenes krastu līdz kalniem, un mēģināt tikt pāri tur, jo Lorienā ienācu kā nelūgts ciemiņš, bet, protams, tagad būtu neprāts neizmantot taisnāko ceļu."
Viņš nedomāja spītēt savai sirdij, viņam patika princese, un drīzāk jau tās bija kaut kas vairāk kā vienkārša patikšana... Kņaza skatiens arī arvien biežāk pavērsās uz brīnumskaistās elfas pusi, un brīdi pakavējās, lai vēl pēc brīža atkal atgrieztos. Naktstauriņš, jātnieka nevadīts, tāpat kā Vanamarillas ķēve, zināja taku pats. "Par Rivendellu zinu tikai to, ka tur uzzināšu, kādēļ mani aicināja turp. Un kurš tas bija. Cik saprotu, būs cīņa, kuras iemesli vismaz man pagaidām nav zināmi. Un iznākumu, visdrīzāk, nezina neviens. Divus no pretiniekiem sastapu, bet tādu ir septiņi," Eodars mierīgi un bez satraukuma stastīja, šoreiz acis pievērsis kaut kam tikai sev redzamam kaut kur tālu priekšā. Viņš atcerējās kaujas, kurās bija piedalījies, atcerējās savādo tikšanos. "Viņu galvenais ierocis ir bailes," Eodars turpināja, paskatoties uz elfu un pasmaidot. "Jā, tāpat kā devītniekam reiz senos laikos. Ja neļauj tām sevi sastindzināt, tad nav tik traki! Neliegšos, grūti gan..." viņš bija atklāts. "Bet ko nu par to... viss vēl ir priekšā... Un man dod cerību jūsu un jūsu mātes vārdi par to, ka es atgriezīšos šeit." Pamanījis princeses noskaņojumu, viņš turpināja: "Parunāsim par kaut ko citu!.. Nemaz nezinu, ko tādu pavaicāt... Lai gan, nē, tagad es mānos! Man gribētos zināt visu par jums..." Eodars gandrīz piesarka, to sakot. Un varbūt tā arī bija, tikai zem iedeguma to nevarēja manīt. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 09:05 |