![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D ![]() |
OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas. Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus.. Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā. Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu : Kelam Kelvina dēlam (gwinerva) Kalnkalnu racēju pēcteci, Pamet savu raktuvi, Apmeklē senseno Imladrisu. Mūsdienu liktenis tumsības skarts, Izšķirts tur tiks tas. Klausi sensenam aicinājumam. Nirvana Daria Lurna (Tinuviel) Caur mierīgo Valinoru, Un vareno Dižjūru, Atpakaļ šai zemē esi nākusi. Un savas saknes meklēt sākusi. Tavs ceļs ved uz vienvietu, Dodies uz Imladrisu. Seko šai balsij diželfu atvase. Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze) Senas teiksmas esi klausījies, Tēvocis no tēvoča ausījies, Sen minētā un snaustošā, Pērle starp valstībām, Imladrisa dusošā. Turp vedīs tavs ceļš, Vien klausi šim pantiņam un dungojot to, Atklāsi senču spēku sevī šo. Eodars (Roviela) Imladrisa tevi sauc, Klausi jel un nāc. Starp divupēm un kritumiem tā naiga, Imladrisa tevi gaida. Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko. Arandils Aranda dēls (Dinnija) Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs Nekavējies, ceļā posies, Vairs pēļos neknosies, Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Allora Kerdana meita (seila) Imladrisa, senā un tālā, Tā, kura ir Krāčupes malā, Bet skatīta nav tavā skatā. Zini, ka ceļš tev mērojams turp, Klausi nu sirdij steidz nu šurp. Elfu bērns, kas maldījies. Svešās vietās blandījies.. Armēlijs Tuks (Rowenny) Vai ceļā doties gribi tu? Tad steigšus traucies nu. Dodies uz Imladrisu tāltālo, Un paķer līdzi draugu attālo. To kuram ceļš tupatās vedīs, Un pārsteigumos ievedīs.. Torongils (Nimue) Imladrisa, kuru tu redzi, Domās no rīta un sapņos pa nakti. Par troni zaudēto tu sapņo, Pārdomā tēva soli kļūmīgo. Uz Imladrisu traucies, Kur liktenim būs izšķirties un mainīties.. Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu. Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā. Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
OOC - zinu, bet tā ir pieklājīgi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Naktstauriņš viegli pagriezās un ne soli neatpalikdams sekoja ķēvei, tā arī stalti soļos iedams plecu pie pleca. Arī viņam nebija nekādu zirglietu, bet ne jau lielības dēļ Eodars tās neuzlika, bet tāpēc, ka bija pieradis paļauties uz savu lielisko zirgu, kurš, ja reiz bija piekritis kādu nest, tad pats uzmanīja, kas notiek ar jātnieku. Kara gaitās vai tālā ceļā - tā bija cita lieta, bet vienkāršās izjādēs ne zirgam, ne jātniekam zirglietas nebija nepieciešamas. "To var pateikt īsi - tā bija ziņkāre," viņš atbildēja. Un pēc neilga pārdomu brīža turpināja: "Garāk būtu tā - reiz lasīju šādus vārdus: Tur šūpojās zeltainās plaukstas un čukstējās sudrabā izkaltie zari, Bet austrumu krastā krīt rasa kā asaras lapās ik pavasari. Ai, Loriēna! Nāk pelēka ziemā, nāk diena, kad zeltgaisma irs Un satumsušajā Sudrabdzīslā un Dižupes atvaros birs." Viņš noskandēja tāpat, kā bija darījis šīs daiļās būtnes tikpat skaistajai mātei. "Man izsenis ir gribējies redzēt un pārliecināties, ka šī zeme vēl nav ziemas pārņemta. Tik daudzi gadi jau pagājuši... Ceļš uz Rivendellu veda garām šīm vietām, un es nenoturējos nemēģinot kaut ar vienu aci ieskatīties te. Anduīna ar jūsu mātes atvēli pārlaida mani pāri, bet es nebūtu gājis dziļāk, ja valdniece sapnī mani nebūtu aicinājusi uz Serīnamrotu. Tā dabūju redzēt daudz vairāk, kā cerēju." |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.06.2024 09:25 |