Atsauksmes par SLS:Asinsnaidu, Pirmo šīs vasaras BDLS Opcijas

[Andza]

Tātad daļa mūsējo jau ir mājās, kamēr citi šobrīd tur vēl joprojām atzīmē spēles beigas, vai arī vēl drīzāk atkopjas no atzīmēšanas.
Tas nozīmē, ka ir laiks mest iekšā atsauksmes par šo LARPu.

Mans kopējais viedoklis ir tāds, ka tas bija labs. Izvēršoties, citēšu Tiju: "sākums labs, vidus slikts, beigas labas." un papildināšu ar gudrību, ka, ja jau beigas labas, tad jau viss labs.
Lai arī spēlē kopumā bija zināmas problēmas, tā manā skatījumā krietni pārspēja SLS3 un SLS4 interesantībā un organizētībā.

Vēlāk varbūt izvērsīšos, bet pagaidām pāris pozitīvie un negatīvie punkti.

+ GMi nepiesējās tērpiem (kuri brīžam gan varēja būt arī mazāk bomzīgi), iedrošināja un atslābināja sajūtas spēlē, kā arī patīkami lauza SLS piekasīguma stereotipu

+Spēlē maģijas strādāja un patiesībā bija spēles galvenā sastāvdaļa bez maz vai. Spēli drīzāk varētu saukt SLS: Buršanās vai Izdzīšana, nevis Asinsnaids

+Bija daudz visādi notikumi un neradījumi, ar kuriem ķēpāties (vilkači, jods un nolāpītās sērgas vai Polockas kara gvarde)

+GMi saorganizējās un atkopās pēc šķietamā spēles kraha, kā daži uzskatīja, proti, pirmās nakts daļas setu un igauņu uzbrukuma latgaļiem un viņu iznešanas (kas gan cik sapratu, galu galā latgaļiem licies interesanti un iespaidīgi, vismaz mirkļa izjūtu līmenī)

+Spēles beigas bija arī tās kulminācijas punkts.

- Daudzo GMu un garu mind control efekts. Nu nevar iečukstēt spēlētājam "tu gribi tagad iet tur un tur". Var dot mājienu, ka tur kas ir vai stimulēt viņam pašam izvēlēies, bet ne tik konkrēti LIKT. Tas pats mani arī satrauca ar mīlestības maģiju, kura no vienas puses, lai arī jauka, no otras puses šausmīgi visvarena un vispār man kā spēlētājam atņem rīcības izvēles tiesības.

- Neradījumu, sērgu un visvisādu efektu pārblīvētība. Ja tā padomā, bez burvjiem grupiņa acumirklī aizietu bojā, kas šķiet pārspīlēti. Tāpat arī nedaudz par daudz efektu, kuri "tiek pateikti", piemēram, "tagad jūs esat slimi un vārtaties un ķērcat, un gārdzat".

- Spēles pašos pamatos bija jaušams metageimings, šķiet, saistīts ar dažādo spēles rīkotāju un dalībnieku attiecību problēmām un konfliktiem. Tas zināmā mērā nokāva atmosfēru un iznīcināja in-game'u, bet no otras puses radās iespēja spēlēt metaspēles.

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 10.07.2005 13:37

[Adriana]

Paldies Andzam, par pavediena aizsākušanu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Tātad, manuprāt, spēle tiešām bija veiksmīga, tādēļ vēlos pateikties, visiem, kas piedalījās un kas arī veidoja to tādu, kāda tā izvērtās. Liels paldies setiem, par nerimstošo spēles sparu- tiešām bija liels prieks spēlēt jūsu komandā.

Vienīgais, kura man gan bija dikti, dikti žēl, bija mūsu GM, kam nemitīgi vajadzēja šņākt mums ausī aptuveni “tagad tu jūti, ka sastingsti. Nē, tu nevari pakustēties” vai “Nē, tu tomēr jūti ka svētvieta ir vēl mazliet tālāk” u.c.

Jāatzīst, ka nemitīgi raizējos par mūsu rituāliem un burvestībām, ka vai nu tās nebūs pietiekami spēcīgas, vai arī neviens īsti neņems vērā. Taču pati pēdējā lielā buršanās pirms karagājiena pie igauņiem gan mums, šamanēm, likās pat ļoti iespaidīga! Pilnīgi necerēti, bet visi tiešām tos vārdus skaitīja un piedalījās! Bija jauki.

Arī karagājiens kopā ar algotņiem un igauņu pārbēdzējiem bija tik iespaidīgs un patiesi baiss, ka kājas tik tiešām trīcēja un vēders kņudēja kaut arī tikai stiepu kaulus un sēdēju papardēs.

Par to, ka spēle ir izdevusies liecina arī tas, ka vienīgajās divās minūtēs, kad sēdēju ceļmalā un domāju, ko nu darīt, kurp nu iet, kā saukti atkūlās tirgotāji ar placinātajām aizjūtu bruņurupuču acīm un rotaslietām. Tiem tad arī iemainījām visus mūsu dzimtas salaupītos sudraba gabalus.

Jauks bija arī Upmalis ar pieneni aiz auss. Kaut arī sākumā vēlējāmies to upurēt, beigās viņš mums visai vēlīgi sadāvināja čiekurus. Vēl joprojām cītīgi glabāju (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ()

Mjā un pēc pirmo 40 minūšu gulēšanas nakts vidū ieradās Jods ar vienākrši perfekto balsi un “ eku cālīši čiepst”...tiešām pietiekami baisi, lai no telts ārā nelīstu. Pretstatā lielajai nakts apbrīnai, no rīta gan uz Jodu biju bik pikta. Izrādījās viņš bija visas mūsu nometnes robežas sabradājis un nevarējām vairs aizsardzību uzlikt...sēdēju un piņķerēju līdz ieradās PIRMĀ večiņa.

Ziniet, večiņjās mājo spēks. Ar tām tāpat kā ar bitēm neko nevar zināt! Kaut arī gar acīm noskrēja visas pasakas ar nāvi, mēri, citiem ērmiem večiņu izskatā, tomēr laipni piedāvājām ūdeni. Pretī dabujām “tagad jūs sajūtaties vārgas, nevarat pastaigāt, rasutaties, gārdzat un murgojat”. Tieši tā arī pavadījām visu skaisto rītausmu krustcelēs gārdzot, raustoties, murgojot. Ieradās otrā. Mēs smejoties atkal iešķiebām ūdeni un jau domājām lēnām krist un grīļoties, bet...nekas. Šamā pasmada un aiziet.

Lielais "sorry'' arī manam nabaga komandas biedram, jo, neskatoties uz to, ka biju tikai mācekle vēl pie tam dziedinātāja, nolamājos un netīšām tika uzlikts lāsts. Domājams, to varētu "norakstīt" uz pieredzes trūkumu. Viss tikai tādēļ, ka gribējās in-game nolamāties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

Šo rakstu rediģēja Adriana: 10.07.2005 20:40