Atsauksmes par SLS:Asinsnaidu, Pirmo šīs vasaras BDLS Opcijas

[Andza]

Tātad daļa mūsējo jau ir mājās, kamēr citi šobrīd tur vēl joprojām atzīmē spēles beigas, vai arī vēl drīzāk atkopjas no atzīmēšanas.
Tas nozīmē, ka ir laiks mest iekšā atsauksmes par šo LARPu.

Mans kopējais viedoklis ir tāds, ka tas bija labs. Izvēršoties, citēšu Tiju: "sākums labs, vidus slikts, beigas labas." un papildināšu ar gudrību, ka, ja jau beigas labas, tad jau viss labs.
Lai arī spēlē kopumā bija zināmas problēmas, tā manā skatījumā krietni pārspēja SLS3 un SLS4 interesantībā un organizētībā.

Vēlāk varbūt izvērsīšos, bet pagaidām pāris pozitīvie un negatīvie punkti.

+ GMi nepiesējās tērpiem (kuri brīžam gan varēja būt arī mazāk bomzīgi), iedrošināja un atslābināja sajūtas spēlē, kā arī patīkami lauza SLS piekasīguma stereotipu

+Spēlē maģijas strādāja un patiesībā bija spēles galvenā sastāvdaļa bez maz vai. Spēli drīzāk varētu saukt SLS: Buršanās vai Izdzīšana, nevis Asinsnaids

+Bija daudz visādi notikumi un neradījumi, ar kuriem ķēpāties (vilkači, jods un nolāpītās sērgas vai Polockas kara gvarde)

+GMi saorganizējās un atkopās pēc šķietamā spēles kraha, kā daži uzskatīja, proti, pirmās nakts daļas setu un igauņu uzbrukuma latgaļiem un viņu iznešanas (kas gan cik sapratu, galu galā latgaļiem licies interesanti un iespaidīgi, vismaz mirkļa izjūtu līmenī)

+Spēles beigas bija arī tās kulminācijas punkts.

- Daudzo GMu un garu mind control efekts. Nu nevar iečukstēt spēlētājam "tu gribi tagad iet tur un tur". Var dot mājienu, ka tur kas ir vai stimulēt viņam pašam izvēlēies, bet ne tik konkrēti LIKT. Tas pats mani arī satrauca ar mīlestības maģiju, kura no vienas puses, lai arī jauka, no otras puses šausmīgi visvarena un vispār man kā spēlētājam atņem rīcības izvēles tiesības.

- Neradījumu, sērgu un visvisādu efektu pārblīvētība. Ja tā padomā, bez burvjiem grupiņa acumirklī aizietu bojā, kas šķiet pārspīlēti. Tāpat arī nedaudz par daudz efektu, kuri "tiek pateikti", piemēram, "tagad jūs esat slimi un vārtaties un ķērcat, un gārdzat".

- Spēles pašos pamatos bija jaušams metageimings, šķiet, saistīts ar dažādo spēles rīkotāju un dalībnieku attiecību problēmām un konfliktiem. Tas zināmā mērā nokāva atmosfēru un iznīcināja in-game'u, bet no otras puses radās iespēja spēlēt metaspēles.

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 10.07.2005 13:37

[Inx]

Mums tagad te ir āfterpārtijs, nupat apēdām suši un pārspriedām notikumus. Tā kā pie mums ir vismaz pa vienam pārstāvim no katras komandas, tad ļoti veikli spējām lokalizēt mūsuprāt lielāko mīnusu spēlē, par ko jau Andza augstāk ir izteicies trīs mīnusu veidā. Nebūšu diplomātisks un garas runas neteikšu - ir skumji, ka ir cilvēki, kas nespēj pārkārpt pāri savām nesaskaņām ar konkrētiem cilvēkiem pat spēlē un nespēj sadzīvot ar viņiem doto varu. Terors tika izvērsts gan Setu, gan Igauņu nometnēs pēc pilnas programmas sadistiskā un negodīgā veidā.

Vēl es varētu pateikt, ka GMi bija krituši no vienas galējības otrā, un tā vietā, lai skatītos kā aug zāle un vārās putra, sūdu bija tik daudz, ka tajos varēja bezmaz vai noslīkt. Bet šajā sakarā es tomēr esmu noskaņots pozitīvi, jo nodarbošanās tiešām netrūka un visādu problēmu bija gana, lai es justos pavisam apmierināts ar spēles norisi.

Sižeta pavērsieni bija ģeniāli... Igauņu komanda uz turieni aizbrauca kā vislielākie izsitēji un ļaunīši, gatavojoties visiem izgraizīt mēles un nošķērēt pirkstus, bet no turienes aizbrauca kā paladini, sludinot Dieva vārdu un piedošanas spēku. Šī konvertācija pierāda spēles kvalitāti.

Ļoti kolorīts bija brīdis, kad nesot ārā Letgaļu nometni, daži palūkojās uz Letgaļu ēdiena pusi, un puisis, kuru laikam sauca Bruno (tas, kuram šis bija pirmais larps), mūs gandrīz atskaldīja pa dzīvei, jo laikam visu nakti nebija ēdis... da laikam nekā vairāk par makaroniem laikam Letgaļiem arī vispār nebija, tāpēc viņš laikam krita panikā un afekta stāvoklī piesolīja visiem olas atraut, ja mēs pieskaršoties viņa ēdienam.

Protams, kā vienmēr bija cilvēki, kas nemāk zaudēt. Man viņus no tiesas žēl, jo viņi, tā izdarīdamies, nostāda paši sevi muļķa lomā.

Ārkārtīgi patika Kedrika bišu vīrs un jaukais kautiņš ar viņu. Patika intrigas un citu komandu plāni un paņēmieni.

Saīdējāmies, protams... un ne Igauņi vienīgie. Bija brīži, kad gribējās atsevišķiem cilvēkiem pa dzīvei ar bērza rundziņu galvaskausu iedauzīt, bet visā visumā aizbraucām no turienes apmierināti un personīgi es - jaunām sajūtām piepildīts.

Paziņoju, ka manuprāt spēle ir izdevusies!!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)