Raphiasta sirds Opcijas

[Jaladin]

Raphiasts - senais, gudrais, varenais un ļaunais melnais pūķis.
Viņa vara bija ilga un briesmīga, Raphiasts valdīja pār pilsētām un valstīm, pastāvīgi pieprasot cilvēku upururs un lielus dārgumu kalnus.
Bet reiz tas beidzās. Varenais karotājs Halneks atnesa Atnarkas valsts karalim Raphiasta melno un ļauno sirdi.
Bardi stāsta par vareno kauju starp Raphiastu un Halneku, kā Halneks pēc smagas un grūtas kaujas beidzot iztriecis savu vareno šķēpu caur Raphiasta sirdij un izrāvis to no viņa miesas.
Pagājuši jau daudzi gadi, Halneks ir kaut kur nozudis, kā arī Raphiasta sirds. Pēkšņi Atnarkas karalis ir izsludinājis, ka vēlas atgūt Raphiasta sirdi. Sirds atrodoties Naksas cietoksnī, un tas kurš karalim atnesīs Raphiasta sirdi tiks apbalvots ar lielām dāvanām...
Daudzi ir devušies uz tumšo un noslēpumaino Naksas cietoksni, citi bagātību dēļ, citi slavas un piedzīvojumu, bet atgriezušies ir tikai daži, un tie paši jukuši un nespējīgi neko saprātīgu pateikt.

Te nu esat jūs spēlētāji pie Naksas cietokšņa vārtiem, katrs savu iemeslu dēļ, bet visi ar mērķi iegūt Raphiasta sirdi.

Spēle notiks mazliet citādāk nekā ierasts. Es esmu DMs jūs playeri, jūs sakāt ko darat, es saku, kas iznāk (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Spēles zvēri balstīsies uz D&D(nav svarīgi, ja nezināt kas tas tāds).
Pieteikumus uz pz, tēlu aprakstus ATD. Tēla aprakstam jābūt tādam, lai es izlasot saprastu, ko jūs spējat(vai esat karotājs vai burvis, vai varbūt zaglis). Neesiet pieticīgi, bet nepārcenšaties ar visu mākošiem varoņiem ar minigunu. (BTW, spēle ir tipisks fantasy, ja nepamanījāt, tātad šaujamieroču nav)

Šo rakstu rediģēja Jaladin: 20.06.2005 21:38

[Spicule]

Megana auļoja aklajā tumsā vadoties pēc kartes, bet tad sāka spēcīgi līt un papīra gabal bija jānoslēpj kabatā.
Viņa paskubināa zirgu un tas pilnos auļo metās uz apvāršņa pusi. Pēkšņi pie apvāršņa parādijās mlnu vārtu siluets.
Esam klāt...nočukstēja Megana un zirgs noskurinoties piekrita.
Pa vārtiem iekšā gāja melni stāvi un Megana centās jāt vēl ātrāk. Lietus sitās sejā un pāri lietum dimdēja pērkona grāvieni.
Meitene iejāja pa melnajiem vārtiem un apriņķoja apkārt svešinekiem. Tad viņa strauji nolēca no zirga un lūkojās visiem sejā. Elfas lielās ausis klausījās klusumā un to pāršalca soļu dipoņa.