Gesta Dei, Tā Kunga darbi 1415.gadā Opcijas

[bengalaas]

Aust 1415.gada maija rīts pār Prāgu. Ielās jau izgājuši miesnieki un maizes cepēji, audēju rajonā jau sāk klabēt stelles. Pa nelīdzeno bruģi aizdārd rati, tad vēl vieni, un tad jau tu atceries, ka šodien Staromestski namesti, Vecpilsētas laukumā, paredzēti Maija svētki. Veikli tu izlec no savas, iespējams, ne parāk ērtās gultas, lai gan - ne jau tāpēc tu šajā grēcīgajā pasaulē nācis, lai baudītu miesiskas ērtības, uzrauj pašaustās vadmalas drēbes, un aizsteidzies uz laukumu. Tirgotāji jau izliek savu preci, pēdējās lentes vēl tiek tītas ap Maija stabu, šur tur jau atskan zvaniņi un vijoles čīgāšana.
Drīz jau laukumu saraibina cilvēku pūlis, skan smiekli un dziesmas, un lamas, un slavinājumi Krievzemes, Itālijas, Polijas un Vācijas izstrādājumiem, saulē spoži mirdz bagātīgi sudrablietu stendi, šur tur pavīd pat pa kādam stikla izstrādājumam.
Laukumu pārpildījuši jokdari, muzikanti un zvēru dīdītāji, ubagi, diedelnieki un lepras slimnieki, nosodoša paskata garīdznieki pavīd šur tur pūlī, un no apkārtējo namu logiem uz notiekošo jampadraci ar augstprātīgiem smīniem taukajās sejās noskatās valdošā vācu aristokrātija...

It kā jau viss pateikts... Pieteikšanās pa PZ, aizpildot šādu formu un cenšoties tēlā iedzīvoties maksimāli atbilstoši laikmetam:

Vārds:
Izskata apraksts:
Arods, kā pelna sev iztiku:
Pagātne (ģimene, nodarbošanās, kā kļuva par to, kas ir šobrīd):
Uzskati par pastāvošo kārtību:
Nākotnes plāni:
Prasmes:
Valodas:

Jautājumi? Uz PZ! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Alfirin]

Magda ar atvieglotu nopūtu iebēra bļodā pēdējās smalki sakapātās salātlapas. Vēl nedaudz, pavisam nedaudz paša labākā krējuma... Tā. Gatavs. Beidzot... Izdekorējusi nelielo salātbļodu ar pāris mākslinieciski izgrieztām gurķa šķēlītēm, meitene uzlika to uz paplātes līdzās sudraba šķīvim un dakšiņai un, priekšautu nenosējusi, devās uz ēdamistabu. Tā bija tukša. Magda nolika savu nesamo uz galda, rūpīgi sakārtoja piederumus, tad devās uz kundzes buduāru.
Tur viņas nebija. Magda pie sevis nošnācās. Kā tad, tagad tik skraidi apkārt pa visu māju, viņu meklēdama!
Mājas saimniece atradās trešajā izstabā.
"Kundze," Magda pieklājīgi pakniksēja, "jūsu salāti ir pasniegti ēdamistabā."

Tikai tad viņa pamanīja Karlu, jauno kungu, sēžam pie galda. Magdai bija šķitis, ka viņš ar saviem uzūtīgajiem draugiem aiziet no mājas.... Meitene izlēma uz viņu neskatīties.