![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D ![]() |
OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas. Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus.. Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā. Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu : Kelam Kelvina dēlam (gwinerva) Kalnkalnu racēju pēcteci, Pamet savu raktuvi, Apmeklē senseno Imladrisu. Mūsdienu liktenis tumsības skarts, Izšķirts tur tiks tas. Klausi sensenam aicinājumam. Nirvana Daria Lurna (Tinuviel) Caur mierīgo Valinoru, Un vareno Dižjūru, Atpakaļ šai zemē esi nākusi. Un savas saknes meklēt sākusi. Tavs ceļs ved uz vienvietu, Dodies uz Imladrisu. Seko šai balsij diželfu atvase. Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze) Senas teiksmas esi klausījies, Tēvocis no tēvoča ausījies, Sen minētā un snaustošā, Pērle starp valstībām, Imladrisa dusošā. Turp vedīs tavs ceļš, Vien klausi šim pantiņam un dungojot to, Atklāsi senču spēku sevī šo. Eodars (Roviela) Imladrisa tevi sauc, Klausi jel un nāc. Starp divupēm un kritumiem tā naiga, Imladrisa tevi gaida. Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko. Arandils Aranda dēls (Dinnija) Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs Nekavējies, ceļā posies, Vairs pēļos neknosies, Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Allora Kerdana meita (seila) Imladrisa, senā un tālā, Tā, kura ir Krāčupes malā, Bet skatīta nav tavā skatā. Zini, ka ceļš tev mērojams turp, Klausi nu sirdij steidz nu šurp. Elfu bērns, kas maldījies. Svešās vietās blandījies.. Armēlijs Tuks (Rowenny) Vai ceļā doties gribi tu? Tad steigšus traucies nu. Dodies uz Imladrisu tāltālo, Un paķer līdzi draugu attālo. To kuram ceļš tupatās vedīs, Un pārsteigumos ievedīs.. Torongils (Nimue) Imladrisa, kuru tu redzi, Domās no rīta un sapņos pa nakti. Par troni zaudēto tu sapņo, Pārdomā tēva soli kļūmīgo. Uz Imladrisu traucies, Kur liktenim būs izšķirties un mainīties.. Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu. Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā. Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
"Es zināju, ka atradīšu to šeit," Eodara tumšbrūno acu skats droši un atklāti satikās ar skaistās elfas tumžilajām acīm. "Man senie stāsti nav miruši un aizgājuši nebūtībā.
Tur šūpojās zeltainās plaukstas un čukstējās sudrabā izkaltie zari, Bet austrumu krastā krīt rasa kā asaras lapās ik pavasari. Ai, Loriēna! Nāk pelēka ziemā, nāk diena, kad zeltgaisma irs Un satumsušajā Sudrabdzīslā un Dižupes atvaros birs." Eodars noskandēja. "Šos vārdus es lasīju daudzu tūkstošu gadu senā hronikā. Nezinu, vai vārdi ir tie, kas kādreiz šeit skanēja, bet tādi tie ir saglabājušies, tādus es tos pazīstu," Eodars uz brīdi apklusa. "Es neticēju, ka ziema, kas minēta dziesmā, ir atnākusi. Un, nonākot Anduīnas pretējā krastā, mani pārņēma ziņkāre redzēt, vai tā ir. Lielā upe ar elfu svētību mani pārlaida pāri, bet es nebūtu ieradies šajā vietā bez Tava aicinājuma. Mans ceļš vestu gar Sidrabeni uz kalnu pāreju. To, ko vēlējos, es redzēju - nē, šī zeme nav pelēkās ziemas paņemta, tā joprojām ir bagāta rudens plaukumā. Ja par ziņkāri pienākas sods, es saņemšu to gandarīts," Eodars pasmaidīja. "Tiesa, tas nav vienīgais, kādēļ uzdrošinājos pārkāpt šīs zemes robežas. Es ticu elfu varenībai, lai gan zinu, ka gandrīz visi viņi ir pametuši Viduszemi. Es cerēju uz atbalstu, vai vismaz padomu savam tālākam ceļam." |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.05.2025 23:52 |