Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Idril]

***
Un tomēr nē.. Ala pa kuru izgāja Kels bija sensensenis atpakaļ rakta un tas bija apvedceļš, kuru senos laikos rūķi bija rakuši un klintī cirtuši, lai no Krāčupes malas, Rivendellas pievārtes ātrāk nokļūtu atpakaļ Hidaeglīru (Angmāras) kalnu otrā pusē, lai nevajadzētu iet caur (tolaik) pilno ļaužu un jātnieku pāreju, kur nebija iespējams pārvadāt nastas. Iznācis ārā Kels neatradās gan Rivendellā, kā viņam pirmīt varēja likties, bet gan trīs vai četru dienu gājiena attālumā no Anduīnas vecbrasla - kalnu otrā pusē. Diemžēl alā no šīs kalnu puses vairs nebija iespējams ieiet - ceļošanai no šīs puses bija domāta cita ala, kuru tā nemaz nevarēja pamanīt, jo tā bija aizslēģota. Lai nonāktu Rivendellā Kelam nāktos doties cauri kalnu pārejai un tad lūkoties kurā Krāčupes krastā viņš ir.


***

Uzsmaidījis, bet vairāk tā arī neatbildējis Doro, Dranvins paskubināja Norstāru un viņa auļiem aizmetās prom. Norstāra auļoja vēja ātrumā - tā itkā sen nebūtu izskrējusies. Sudrabainā spalva saplūda ar apkārtni un novizēja vien, ka jātnieku gandrīz nevarēja pamanīt. Dranvins jāja pa Austrumu lielceļu pa, kuru bija iejājis Hobitonā un tad pa taisnāko ceļu pilnos auļos uz Virpili. Vecais burvis zināja, ka Tuks jau ir aizlēkšojis līdz Virpilij un tur Dranvinam vajadzēja viņu panākt. Pēc kāda krietna brīsniņa, kad saule debesīs bija pakāpusies gabaliņu augstāk Dranvins ieradās Virpilī. Norstāra bija palikusi pļavās krietnu gabalu pirms pilsētas, viņa nebija ķēve ar ko derētu parādīties šajā apvidū.. Ne šajā laikā. Ienācis krodziņā "Spraunais Ponijs" Dranvins rūpīgi noskatīja apkārtējos un devās pie mazā hobita.
-Dranvin, tev ko piedāvāt?
Krodzinieks Rudzītis piedāvāja senajam paziņam.
-Krūziņu alus..
Dranvins atbildēja nostādamies pie bāra letes blakus Armēlijam.
Tu biji daudz ašāks nekā man bija ienācis prātā.
Dranvins noteica Armēlijam uzlūkojot viņu ar savu neizdibināmo skatienu.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 15.06.2005 15:56