Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Idril]

Joprojām piesardzīgi saliecies Dranvins izšļūca no hobita mājas un tomēr pret durvju aili apdaudzīja galvu.
Oi..
Viņš nopūtās un paberzēja sasisto vietu.
Doro - nevajag satraukties!
Dranvins mierinoši noteica un uzmundrinoši pasmaidīja, tiesa, prāts uz to nenesās, taču satraukt hobitu vēl vairāk negribējās.
Rivendellā, tu sastapsi daudzus un uzzināsi ko vairāk, taču tagad mieru draugs, un galvenais esi piesardzīgs.
Dranvins teica un piekodināja hobitam būs uzmanīgam.
Tagad ceļā tu dosies kopā ar Armēliju.. Tuks, kas Tuks, taču senči viņam diži, tur nav ko piebilst.. Un arī tavējie..
Dranvins ar smaidu atzina, taču dziļākos komentāros par šo tēmu neieslīga.
Jātnieki tagad ir pametuši Hobitonu un iespējams te tik drīz nerādīsies, viņiem ir nojautas par notiekošo, taču es domāju, ka Arandils ir gana prātīgs..
Dranvins noteica, betteikuma beigas gan vairāk domāja pats sev, jo hobitam nevarēja bet zināmi Gondoras mantinieku ceļi, taisni žēl, ka gadi deldējuši dzimtu sadraudzību un pazīšanos.
Tagad mierīgi savā nodabā jāj uz uz Rītājiem uz meža taciņām, bet es panākšu Armēliju un kad būšu satupinājis jūs abus kopā, mans ceļš diemžēl vedīs tālāk. Ko gribu piekodināt..
Dranvins noteica un piebilda, lai pats sev atgādinātu, jo ar visām lietām, kas nu steigā sakrita uz galvas, varēja arī kas piemirsties.
Nedodies pa lielceļu!
Viņš atminējās un piekodināja, taču tas bija sakāms vēl citiem, jo Erra bija ļauns un negants un žēlsirdības nepazina.
Tad tiksimies vakarpusē Rītāju mežmalēs!
Dranvins noteica un iedrošinoši uzsmaidījis hobitam nosvilpās. Atauļoja Norstāra. Ķēves sudrabainās spalvas laistījās rīta saulē un varenie sāni rimti cilājās, nebūt neizskatījās, ka viņa ir tikai mirkli atpūtusies pēc skrējiena diennakts garumā. Dranvins uzleca Norstārai mugurā un uzgaidīja vai hobitam nebūs vēl kas jautājums - maz, ja kas izkrīt no prāta šādā steigā aptverot tikko radušās briesmas, šausmas un steigu. Saulīte maigi spīdēja nekas neliecināja par ļaunumu, kas tālu austrumos modies.