Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Roviela]

Samanījis neparastos jātniekus, Eodars, uzlicis roku zobena spalam, apstādināja Naktstauriņu meža takas vidū, gatavs uzbrukumam un aizsardzībai, ja būs vajadzīgs. Svešie bija baigi, Itilienas kņazs nekad nebija jutis ko tādu sev blakus tik netālu, lai arī bija pieradis pie no tumsas nākušo naidnieku tuvuma. Šie divi bija no Mordoras, par to viņš nešaubījās. Un viņu galvenais ierocis bija šausmas un bailes, kas lika asinīm sastingt dzīslās un nespēkā ļodzīties ceļiem. Eodars nezināja, vai spētu noturēties zirgā, ja visu apzinīgo mūžu nebūtu dzīvojis tumsai blakus. Bet par to viņš nedomāja. Viņš vēroja un bija gatavs.

Bet nekas nenotika. Pēc brīža svešie izgaisa, un līdz ar viņiem arī šausmas. Tikai Eodara varenais, kaujās rūdītais zirgs stāvējā kā iemiets dīvaina, takas sausajā zālē nolikta krusta priekšā. Eodars bija pārliecināts, ka otrs tāds pats ir viņam aiz muguras. Mordoras kalpi nevēlējās, lai kņazs nokļūtu Rivendellā.

Jāt pāri šai zīmei nebūtu prātīgi, tāpēc Eodars pagrieza Naktstauriņu tieši mežā pa labi no takas. Nojājis vairākus soļus sāņus, viņš lika zirgam pagriezties zem varena skabārža lapotnes, no kurienes atkal atgriezās uz ceļa. Zīme bija aiz muguras, vai, varbūt, abas, ja tās bija divas.

Eodars turpināja ceļu uz Rivendellu. Viņš tagad zināja, ka vēl nezināmajam ļaunumam ir kalpi, divus no kuriem viņš bija redzējis. Un šo kalpu ierocis ir tas pats kā nazguliem, par kuriem kņazs bija lasījis ne vienu vien stāstu. Vienīgi - kāpēc viņi neuzbruka? Te bija par ko padomāt!

(OOC - ceru, es nepārpratu to, kas notika?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.06.2005 19:21