Atinuss un Mortiass.., dārgakmens un karakungs.. pazudinās.. Opcijas

[Idril]

OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)


Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas.
Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus..
Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā.

Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu :

Kelam Kelvina dēlam (gwinerva)

Kalnkalnu racēju pēcteci,
Pamet savu raktuvi,
Apmeklē senseno Imladrisu.
Mūsdienu liktenis tumsības skarts,
Izšķirts tur tiks tas.
Klausi sensenam aicinājumam.

Nirvana Daria Lurna (Tinuviel)

Caur mierīgo Valinoru,
Un vareno Dižjūru,
Atpakaļ šai zemē esi nākusi.
Un savas saknes meklēt sākusi.
Tavs ceļs ved uz vienvietu,
Dodies uz Imladrisu.
Seko šai balsij diželfu atvase.

Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze)

Senas teiksmas esi klausījies,
Tēvocis no tēvoča ausījies,
Sen minētā un snaustošā,
Pērle starp valstībām,
Imladrisa dusošā.
Turp vedīs tavs ceļš,
Vien klausi šim pantiņam un dungojot to,
Atklāsi senču spēku sevī šo.


Eodars (Roviela)

Imladrisa tevi sauc,
Klausi jel un nāc.
Starp divupēm un kritumiem tā naiga,
Imladrisa tevi gaida.
Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo
Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko.

Arandils Aranda dēls (Dinnija)

Imladrisa, šis vārds tev nav svešs,
Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs
Nekavējies, ceļā posies,
Vairs pēļos neknosies,
Jo senpilsēta sauc,
Nekavējies un ceļā trauc..

Allora Kerdana meita (seila)

Imladrisa, senā un tālā,
Tā, kura ir Krāčupes malā,
Bet skatīta nav tavā skatā.
Zini, ka ceļš tev mērojams turp,
Klausi nu sirdij steidz nu šurp.
Elfu bērns, kas maldījies.
Svešās vietās blandījies..

Armēlijs Tuks (Rowenny)

Vai ceļā doties gribi tu?
Tad steigšus traucies nu.
Dodies uz Imladrisu tāltālo,
Un paķer līdzi draugu attālo.
To kuram ceļš tupatās vedīs,
Un pārsteigumos ievedīs..

Torongils (Nimue)

Imladrisa, kuru tu redzi,
Domās no rīta un sapņos pa nakti.
Par troni zaudēto tu sapņo,
Pārdomā tēva soli kļūmīgo.
Uz Imladrisu traucies,
Kur liktenim būs izšķirties un mainīties..


Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu.

Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā.

Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57

[Idril]

Kad slēdzis attaisījās izrādījās, ka iekšā ir parasts tumšsarkans akmentiņš zelta ķēdītē, ko it viegli varētu noturēt par parastu rubīnu, taču šis bija daudz tumšāks. Burvim aizrāvās elpa.
Doro..
Viņš bilda un tad atkal sakopojis domas turpināja savu sakāmo, lai gan akmens piesaistīja viņa skatienu..
Doro šis ir Atinuss.. Paša Morgota kalts akmens. Tas apkopo viņa varu, nežēlību un spēku.
Dranvins teica novērsdamies no akmeņa un pievērsdamies Doro.
Es nezinu, vai tu no vectēvu stāstītajām leģendām atceries, taču Morgots bija senais elfu pretinieks - vēl pirms Saurona. Lielais Naidnieks, pret kuru elfi cīnījās un uzvarēja. Bet nu ir cēlies Mortiass.
Burvis ievilka elpu un aprāvās. Viņš samanīja, sadzirdēja.. Septītnieks..
Viņi ir pametuši Mordoru..
Dranvins nodomāja un viņa prātā iegūla raizes, taču viņš vairs nebilda ne vārda par Mortiusu līdz brīdim, kad saule iemirdzējās pie debesīm.
Mortiuss ir ieperinājies Mordorā. Viņš bija Morgota draugs un varenākais karakungs. es neiešu daudz par tumsību še stāstīt, jo viņa Septītnieks te nesen cauri jāja un tas nebūtu prātīgi..
Dranvins noteica runādams piesardzīgi un ļoti attāli, lai nesabiedētu hobitu.
Viņš kāro šo akmeni.. Tas ir viss, kas viņam nepieciešams, lai iegūtu varu un valdītu pār Viduszemi.. Visu Viduszemi.
Dranvins drūmi noteica un viņa seja šķita drūma un sagurusi, taču acis modri dzirkstīja.
Es lūgtu tev to aiznest uz Rivendellu, jebšu Imladrisu kā to dēvē un zinu, ka tu turp posies šā vai tā.. Tad vai izpildīsi šo manu lūgumu?
Dranvins vaicāja un smagums uzgūla viņa sirdij. Tik grūti to uzgrūst citiem, bet pats viņš to nedrīkstēja ņemt.