Gesta Dei, Tā Kunga darbi 1415.gadā Opcijas

[bengalaas]

Aust 1415.gada maija rīts pār Prāgu. Ielās jau izgājuši miesnieki un maizes cepēji, audēju rajonā jau sāk klabēt stelles. Pa nelīdzeno bruģi aizdārd rati, tad vēl vieni, un tad jau tu atceries, ka šodien Staromestski namesti, Vecpilsētas laukumā, paredzēti Maija svētki. Veikli tu izlec no savas, iespējams, ne parāk ērtās gultas, lai gan - ne jau tāpēc tu šajā grēcīgajā pasaulē nācis, lai baudītu miesiskas ērtības, uzrauj pašaustās vadmalas drēbes, un aizsteidzies uz laukumu. Tirgotāji jau izliek savu preci, pēdējās lentes vēl tiek tītas ap Maija stabu, šur tur jau atskan zvaniņi un vijoles čīgāšana.
Drīz jau laukumu saraibina cilvēku pūlis, skan smiekli un dziesmas, un lamas, un slavinājumi Krievzemes, Itālijas, Polijas un Vācijas izstrādājumiem, saulē spoži mirdz bagātīgi sudrablietu stendi, šur tur pavīd pat pa kādam stikla izstrādājumam.
Laukumu pārpildījuši jokdari, muzikanti un zvēru dīdītāji, ubagi, diedelnieki un lepras slimnieki, nosodoša paskata garīdznieki pavīd šur tur pūlī, un no apkārtējo namu logiem uz notiekošo jampadraci ar augstprātīgiem smīniem taukajās sejās noskatās valdošā vācu aristokrātija...

It kā jau viss pateikts... Pieteikšanās pa PZ, aizpildot šādu formu un cenšoties tēlā iedzīvoties maksimāli atbilstoši laikmetam:

Vārds:
Izskata apraksts:
Arods, kā pelna sev iztiku:
Pagātne (ģimene, nodarbošanās, kā kļuva par to, kas ir šobrīd):
Uzskati par pastāvošo kārtību:
Nākotnes plāni:
Prasmes:
Valodas:

Jautājumi? Uz PZ! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Overlord]

"Jāa,publika te savākusies nožēlojama" noteica KarlsŠteinhauers uzrunājot blakus ejošos draugus,'"Kaut gan,ko var gaidīt tādā nožēlojamā zemē kā šī" Viņš aplaida skatienu dažiem čehu tirgoņiem kas tirgojās ar sudraba nieciņiem. "Kas tad tas par sudrabu" Tagad viņa uzmanību piesaistīja kāds ubags,kam trūka vienas rokas, un kurš lēnām vilkās cauri ļaužu plūsmai,paciešot lamas un sitienus."Paskat paskat, deru uz 10 šiliņiem ka tas ir čehs" piegājis pie ubaga,kas šķiet mēģināja ar viņu runāt čehu valodā.. "Padomā tik,šis nožēlojamais kroplis cer ka mēs viņam ko dosim" Karls pasmīnēja "Kurt,parādi cik mēs esam devīgi" viens no jaunekļiem piegāja pie ubaga,kas bija manāmi satrūcies.."Pārbaudi vai viņam nav lieks naudas gabals pie dvēseles" Kurts ar manāmu baudu atņēma večukam tarbu un sāka kratīt..no tās izripoja šiliņš,skaists un spīdīgs. "Tu tikai paskaties, tam nu gan bija jābūt izcili stulbam lai šim te,kroplim atdotu šādu monētu" visi jaunekļi turpināja smīkņāt skatoties uz Karlu un ubagu "Tā ir necieņa pret naudu, necieņa pret tās kalēju un necieņa pret mūsu dārgo valsti,kuras paspārnē tiek kaltas šīs monētas" Karls uz brīdi apklusa lai ievilktu elpu un turpinātu savu samāksloto apsūdzības runu "Un necieņa pret valsti ir necieņa pret karali, necieņa pret karali ir necieņa pret to Kungu un šis nožēlojamais uzbags,kas ar savu kroplo roku neciena gan mūsu valdnieku,gan Dievu to Kungu. Kā jūs domājat, kāds sods par to pienākas?" Jaunekļ jau smejoties izgrūda "Nāvi, nāvi" Karls turpinot zemisko izrādi kura piesaistīja dažus ziņkārīgos "Nē, tā dara tikai neticīgie,kaut gan pārkāpums ir smags,es ierosinu..salaust šim nožēlojamajam zaglim pirkstus" šķiet ka ubags nojauta ka kaut kas briest un centās virzīties prom no Karla un viņa draugiem,taču tie aizšķērsoja viņam ceļu. "Kurt, Ludvig,man ļoti žēl ka lieku jums to darīt,bet parādiet šim ubagam kas notiek ja ņirgājas par Dievu to kungu" Skiet ka Kurtam un Ludvigam nemaz nebija žēl un kamēr Kurts turēja ubaga roku,lai tas nespētu kaut cik sīvu pretestību izrādīt, Ludvigs ķērās pie "darba" un drīz skanēja krakšķis un ubaga brēcieni. "Klau kā mūsu čehu peles pīkst" smējās uzpūtīgā Šteinhaueru atvase un vēroja kā viņa drauģelis lauž nabaga cilvēka pirkstus. Beidzot tas bija galā, ubags nokrita un palika guļot un aiz sāpēm raustoties, "Nekas nekas, citreiz zinās kā zaimot valsti" noteica Ludvigs. "Labi,ņav vairs vērts ap viņu ņemties" garlaikoti novilka Karls,paturot ubagam atņemto naudas gabalu" Viņa drauģeļi sekoja savam vadonim ierasti cēlajā un lepnā solī,tā it kā nekas nebutu noticis.Ubags palika turpat,joprojām no sāpēm raustoties un klusi raudot.