![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Lecina seskus ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 09.07.04 Kur: Valmiera :D ![]() |
OOC: Spēle sākas jūsu pašu mitekļos, mājās, dzīvēs.. Un tad jūs saņemat sapni.. Spēle sākas vakarā, tad nakts ar sapni un jūsu rīta reakcija! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ilgos meklējumos izklejojies pa Viduszemi. Izstaigājis malu malas.. Izlasīdams teiksmu teiksmas. Dranvins bija atradis meklēto. Sēžot Norstāras mugurā šajā rītausmā, kad saule vēl izstaipījās un pamazām sāka liet starus pār šiem Kardolānas līdzenumiem, viņš pasvieda gaisā rokas un uz dažādām debess pusēm aiztraucās astoņas sniegbaltas dūjas. Nākamnakt tās būs sasniegušas savus mērķus.. Viņš apmierināti nodomāja. Norstāra nojaušot burvja nolūkus pagriezās tālās hobitu zemes virzienā un sāka auļot. Līdz turienei bija dienas jājiens - viņai, kura bija ātra kā vējš un viņiem tur bija jānonāk nākamās dienas rītā. Dūjas, kuras Dranvins bija izlaidis bija sapņi, kuri piemeklēs katru no astoņiem ceļiniekam, katram pavēstot ko citu : Kelam Kelvina dēlam (gwinerva) Kalnkalnu racēju pēcteci, Pamet savu raktuvi, Apmeklē senseno Imladrisu. Mūsdienu liktenis tumsības skarts, Izšķirts tur tiks tas. Klausi sensenam aicinājumam. Nirvana Daria Lurna (Tinuviel) Caur mierīgo Valinoru, Un vareno Dižjūru, Atpakaļ šai zemē esi nākusi. Un savas saknes meklēt sākusi. Tavs ceļs ved uz vienvietu, Dodies uz Imladrisu. Seko šai balsij diželfu atvase. Doro Bogo dēls (Snorkes Jaunkundze) Senas teiksmas esi klausījies, Tēvocis no tēvoča ausījies, Sen minētā un snaustošā, Pērle starp valstībām, Imladrisa dusošā. Turp vedīs tavs ceļš, Vien klausi šim pantiņam un dungojot to, Atklāsi senču spēku sevī šo. Eodars (Roviela) Imladrisa tevi sauc, Klausi jel un nāc. Starp divupēm un kritumiem tā naiga, Imladrisa tevi gaida. Varbūt starp Bruīnas ūdeņiem, kuri valgo Radīsi, ko pa sapņiem kāri malko. Arandils Aranda dēls (Dinnija) Imladrisa, šis vārds tev nav svešs, Zini, tu, kur šis elfpilsētas mežs Nekavējies, ceļā posies, Vairs pēļos neknosies, Jo senpilsēta sauc, Nekavējies un ceļā trauc.. Allora Kerdana meita (seila) Imladrisa, senā un tālā, Tā, kura ir Krāčupes malā, Bet skatīta nav tavā skatā. Zini, ka ceļš tev mērojams turp, Klausi nu sirdij steidz nu šurp. Elfu bērns, kas maldījies. Svešās vietās blandījies.. Armēlijs Tuks (Rowenny) Vai ceļā doties gribi tu? Tad steigšus traucies nu. Dodies uz Imladrisu tāltālo, Un paķer līdzi draugu attālo. To kuram ceļš tupatās vedīs, Un pārsteigumos ievedīs.. Torongils (Nimue) Imladrisa, kuru tu redzi, Domās no rīta un sapņos pa nakti. Par troni zaudēto tu sapņo, Pārdomā tēva soli kļūmīgo. Uz Imladrisu traucies, Kur liktenim būs izšķirties un mainīties.. Balsī, kas katra sapnī nodziedāja savu pantiņu bija sava neatvairāma burvība, kura pievilkt pievilka un lūgšus lūdza doties uz Imladrisu - Rivendellu. Saule uzausa, bet pār līdzenumiem traucās sudrabains vēja spārnu nests zirgs - Norstāra un vecs večuks tās mugurā. Šo rakstu rediģēja Selduīna: 10.06.2005 19:57 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: HPētnieki Pievienojās: 19.10.04 Kur: Braukā kopā ar Vinčesteriem un medī dēmonus Tulks 2009 ![]() |
Allora lēni atvēra acis, viņa vēl ar vien bija sapņa varā un centās kaut cik sakopot domas. Elfa atradās uz zemes ietinusies savā apmetnī...Kas gan notika pagājušo nakt? Atmiņas lēnām atgriezās, kaut gan gribējās, la tās neatgriestos. Viņai nevajadzēja aiziet no tēva mājām- vajadzēja tomēr palikt tu Dižjūras krastā kur bija tik mierīgi un labi, bet tagad...Tagad šis sapnis...Ja es vēl zinātu kur vispār tā Imladrisa atrodas. Viņa skumji nodomāja pieceldamās no zemes un atsiedama zirgu, kurš bija viegli piesiets pie koka. Nu ko tā kā ceļu uz mājām nezinu un ceļu uz Imladrisu arī nē tad nāksies vien jāt kurp rāda acis.
Un strauji uzlekusi zirgā elfa devās ceļā pati nezinādama uz kurieni. Viņa vienkārši palaida zirgu, lai tas jāj pats uz priekšu jātnieces nevadīts. Viņa jāja un jāja, bet mežs kurš sākumā bija bijis klajš arvien vairāk sagriezās ap efu kļūdams tik biezs, ka viņa ar grūtībām spēja atrast taciņu. Un atkal Allora ar nožēlu atcerējās tēva mājas kurās ne no kā nebija jābaidās un tēvs vienmēr sniedza padomu, ja meita nezināja ko darīt. Vai es viņu vēl kādreiz redzēšu? Šo rakstu rediģēja seila: 11.06.2005 15:06 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 18.05.2025 20:25 |