Nemirstība - vai dāvana?, mūžīgi mūžos - pa īstam!!! Opcijas

[altonis]

Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.

For the Elves die not till tile
world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1)

Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana?
BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries.
Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem?

[Erasmus]

altoni - elfu ķermenis noveco, tas nav nemirstīgs [mūžīgs]. Bez tā, ka elfi var nomirt no ievainojumiem, skumjām un bada, tie vēl ir pakļauti tīri normālai novecošanai un galu galā nomirtu no vecuma. Lieta tāda, ka to mūža ilgums patiesībā ir ļoti, ļoti garš.. faktiski varam viņus dēvēt par super-ilgdzīvotājiem.. un drīzāk pasaule aizietu bojā, nekā kāds sagaidītu elfa nāvi.. tomēr viņi mirst..

Elfi novecoja, viņus varēja arī nogalināt. Drīzāķ elfi jau bija nemirstīgi, viņi nekad nespēja pamest Ardu, bija piesaistīti tai.