Rekonstrukcija un rpg, o ō.. :] Opcijas

[Kedriks]

Plašā sabiedrībā ir populārs viedoklis, ka gan rpg spēlētēji gan "dzelžinieki" ir vienādi pasisti ļaudis, bieži vien viņus lāga neatšķirot - no sērijas "tie tie trakie, kas tur ar tiem zobeniem". Tomēr lai cik skumji tas nebūtu, šo divu hobiju ļaužu starpā ne vienmērā valda harmonija un sapratne, kaut gan katra darbojas savā lauciņā un it kā nekas nebūtu savā starpā jādala.

Tā nu radās šī ķecerīgā doma izvilkt dienasgaismā jūsu zemapziņas netīrākos kaktus - tātad še ir pavediens, kur var apspriest katras šīs lietas plusus un mīnusus. Sākušu ar popurārākajiem:

Plusi

Rekonstrukcija un vēsturiskā paukošana - ekipējuma kvalitātes ziņā nežēlīgi ieliek lielākajai daļai larpu, trenējoties ar dzelzs ieročiem attīstās daudz praktiskāk pielietojami refleksi.

RPG - ārkārtīgi plašas iespējas izmantot savu izdomu, spēju komunicēties, ekipējums ir lētāks un drošāks.

Mīnusi

Vēsturiskā rekonstrukcija - bieži vien nespēja iziet ārpus materiālās plāksnes. Cik dzirdēts, labākajā gadījumā tas aprobežojas ar sadalīšanos 2 baros un klīšanu pa mežu lai atrastu otru grupu un tad viens otru noslānītu, praktiski bez jebkāda sižeta.

RPG - Bieži vien pārāk daudz jāiztēlojas neesoša un jātēlo atbilstoši tam. Turklāt dalībnieku ekipējums bieži vien draņķīgs, daļā ieroču ir perversi mīksti, kas parasti izraisa dziļi alerģiskas reakcijas pretējās nometnes ļaudīs.

Nu tā. Džins ir izlaists, tagad tikai uz priekšu! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 12.05.2005 11:09

[Susuriņš]

It kā jau nav nepārvaramu pretrunu, kas neļautu apvienot LA-RPG un rekonstrukciju. Visi jauki sanāk kopā, ar attiecīgajām mantām, pēc iespējas līdzīgākos apstākļos, iejūtas savās lomās, priecīgi izmanto attiecīgās mantiņas un viss ir kārtībā.

Problēmas rodas citur. Šī spēle uzstāda visai bargas prasības pret spēlētāju.
Viņam:
1) jābūt visaptverošām zināšanām par Latvijas senvēsturi. Ja cilvēkam nav speciālas izglītības, bet vēsture ir apgūta, piemēram, vidusskolas kursa līmenī, tad viņa galva ir piebāzta ar kaut kādām faraonu dinastijām, bet izpratne par Latviju pārsvarā aprobežojas ar Lāčplēša un Melnā Bruņinieka cīņu Ikšķiles pilsdrupu tiešā tuvumā. (BTW, kurš tad īsti uzvarēja? (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )
2) jābūt gatavam ziedot savus laika un/vai naudas resursus glītu un autentisku lietu iegādei/izstrādei. Daudziem tas nozīmē atteikšanos no kaut kā cita. Lai spētu izdarīt izvēli par labu lietai, ko var lietot tikai dažos specifiskos pasākumos, ir jābūt patiešām lielai aizrautībai. Atrauties no draugu apmeklējumiem un uzdzīves, lai noskrāpētu un sadauzītu sev visus pirkstus, pēc daudzu stundu darba iegūtu apšaubāma paskata ekipējumu ne visi spēj.
3) jāprot iejusties lomā. Ne vairāk un ne mazāk. Ir cilvēki, kam tas nākas grūti, un ne katrs to spēj. Iemesli ir visdažādākie, bet tie noteikti var tikt apspriesti citur.
4) jāspēj gulēt teltī, kad apkārt spindz odi, jāspēj nesakasīties ar savu līdzcilvēku par dienišķās maizes doniņas jautājumiem, jāspēj izbrīvēt nedēļas nogale vasaras vidū, jāspēj saglabāt labu garstāvokli piebāztā autobusā, un tā tālāk.

Ar daudzām problēmām sastopas visu Larpu veidotāju, bet šis apvienojums LARPG-Rekonstrukcija, uzliek dubultas prasības pret spēlētājiem. Es neapgalvoju, ka nav spēlētāju, kas neatbilstu abām pusēm, bet lielākā daļa no iespējamās šī pasākuma publikas ir vai nu roļeviki vai nu rekonstruktori.

Saskarsmes joslu ir maz, jo abiem pasākumiem ir līdzīga ārējā izpausme (tusēšanās tuvējā mežiņā ar visādiem dīvainiem priekšmetiem), bet ideja ir pavisam atšķirīga. Rekonstrukcija ir saistīta ar zinātni un prasa vairāk priekšzināšanu, bet Larpi ir popsīgāki un ir tīrs izklaides produkts.

Šo rakstu rediģēja K...: 29.05.2005 21:17