Nemirstība - vai dāvana?, mūžīgi mūžos - pa īstam!!! Opcijas

[altonis]

Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.

For the Elves die not till tile
world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1)

Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana?
BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries.
Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem?

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Mūžība ir gan lāsts,gan dāvana.
Kā dāvana - tu vari baudīt dzīves priekus,īstenot kaut kādu sapni,vai ko līdzīgu.Tev nekad nav jābaidās no nāves,vai smagām slimībām.

No pirmā acu skatiena var šķist,ka dzīvot mūžīgi - tā varētu būt vislielākā dāvana.Bet tā nav.Tiklīdz tu nodzīvosi pat kādus 100 gadus,tu sapratīsi kādēļ.Tu paliksi ļoti vientuļš,visi tavi draugi un tuvinieki būs miruši.Tu mīlī savus tuviniekus,it ševišķi vecākus,tāpēc būtu ļoti sāpīgi skatīties kā viņi mirst.Tu pieredzēsi daudzus karus,tev tas viss apniks.Vienmēr tas pats.Vienmēr tas pats,tas viss atkārtosies.Tu nodzīvosi tik ilgi,ka pat vēlēsies lai nomirtu.Pat dižajais Prometejs vēlējās mirt,jo par sodu tam Zevs bija uzlicis mūžīgu dzīvi.

Es neizvēlētos dzīvot mūžīgi.

Manuprāt,šito vajadzēja ielikt Noslēpumu kambarī,tikai bez elfiem.Ar elfiem šiten vajadzētu.

Šo rakstu rediģēja Aurelia: 22.05.2005 16:21