Rekonstrukcija un rpg, o ō.. :] Opcijas

[Kedriks]

Plašā sabiedrībā ir populārs viedoklis, ka gan rpg spēlētēji gan "dzelžinieki" ir vienādi pasisti ļaudis, bieži vien viņus lāga neatšķirot - no sērijas "tie tie trakie, kas tur ar tiem zobeniem". Tomēr lai cik skumji tas nebūtu, šo divu hobiju ļaužu starpā ne vienmērā valda harmonija un sapratne, kaut gan katra darbojas savā lauciņā un it kā nekas nebūtu savā starpā jādala.

Tā nu radās šī ķecerīgā doma izvilkt dienasgaismā jūsu zemapziņas netīrākos kaktus - tātad še ir pavediens, kur var apspriest katras šīs lietas plusus un mīnusus. Sākušu ar popurārākajiem:

Plusi

Rekonstrukcija un vēsturiskā paukošana - ekipējuma kvalitātes ziņā nežēlīgi ieliek lielākajai daļai larpu, trenējoties ar dzelzs ieročiem attīstās daudz praktiskāk pielietojami refleksi.

RPG - ārkārtīgi plašas iespējas izmantot savu izdomu, spēju komunicēties, ekipējums ir lētāks un drošāks.

Mīnusi

Vēsturiskā rekonstrukcija - bieži vien nespēja iziet ārpus materiālās plāksnes. Cik dzirdēts, labākajā gadījumā tas aprobežojas ar sadalīšanos 2 baros un klīšanu pa mežu lai atrastu otru grupu un tad viens otru noslānītu, praktiski bez jebkāda sižeta.

RPG - Bieži vien pārāk daudz jāiztēlojas neesoša un jātēlo atbilstoši tam. Turklāt dalībnieku ekipējums bieži vien draņķīgs, daļā ieroču ir perversi mīksti, kas parasti izraisa dziļi alerģiskas reakcijas pretējās nometnes ļaudīs.

Nu tā. Džins ir izlaists, tagad tikai uz priekšu! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

Šo rakstu rediģēja Kedriks: 12.05.2005 11:09

[Kedriks]

Nu es neteikšu, ka "visa darīšana rekonstruktīvi" ir nomācoša. Pirmkārt šī gramatiskā konstrukcija ir pārāk smagnēja un neprecīza, tā īsti lāgā nevar saprast, kādas tieši darbības ir domātas?
Un vispār kas vajadzīgs, lai labi sanāktu "atspēle" = "tēlojums"? IMO - pats galvenais - kaut kādas nebūt ZINĀŠANAS par spēls pasauli! Īpaši tas sakāms par neskaitāmajām fantāzijas pasaulēm, kuru ģerogrāfija, politiskie notikumi valdnieku dinastijas utt. ir PILNĪBĀ izdomāti un tie ir vnk JĀIEMĀCĀS, lai jūsu personāžam turbūtu vieglāk spēlēt. NOteikumi un pasaules un maģiju utt. apraksti parasti aizņem kaudzēm papīra. Manuprāt, tas nav ne vieglāk, ne grūtāk, kā izlasīt kādu vēsturisko romānu. Vēsturiskās spēlēs savā ziņā ir pat vieglāk! Ipaši, ja piem., jāspēlē savas tautas pagātne, kam nu nevajadzētu būt milzīgam, miglā tītam noslēpumam (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Nimue]

Ir tāds sadzīvē lietots jēdziens "profesionālais marasms". Nedaudz rupji, jā - bet daļa no šī jēdziena nozīmē - "cilvēks, kas labu laiku ir nodarbojies ar kādu ļoti šauru lietu, automātiski pieņem, ka visiem pārējiem tā ir tik pat pašsaprotama, kā viņam".

"lieta" var būt gan datori (pieņemu, vis ne-datoriķi to ir novērojuši ļoooti bieži), gan, piemēram, Latvijas vēsture.

Varbūt kādu pārsteigšu, atgādinot, ka 90% šī foruma lietotāju nav pēdējos X gadus pavadījuši studējot vēsturi un nestrādā muzejā.
Līdz ar to, tas vien, ka mēs dzīvojam šajā ģeogrāfiskajā vietā, nepadara notikumus, kas šeit notikuši, rupji rēķinot, gadus tūkstoš pirms mūsu dzimšanas īpaši saprotamākus. Neticami, bet nemanu, ka man ģenētiski būtu nodotas zināšanas par šo periodu. Bet ar to, ko apgūst skolā...Šim periodam vēsturē parasti tiek veltītas pāris vispārīgas stundas, kur uzskaitīti svarīgākie notikumi, parādītas kartes, un..
Un viss.
Par to, kā cilvēki tajā laikā dzīvoja, vēstures pamatkursā skolā īpaši nemāca. Bet tādas vispārīgās zināšanas...

Ja kāds noorganizēs pasākumu, kurā visi ar autentiskiem Gondolīnas elfu darbarīkiem radīs autentiskus Gondolīnas elfu bruņukreklus (un nesist mani, ja elfu bruņukreklus gatavoja rūķi. tas ir tikai piemērs) un pēc tam ļoti autentiski staigās šajos bruņukreklos un demonstrēs Gondolīnas elfu zobendeju iemaņas - Tas arī nebūs LARP. Tā būs Rekonstrukcija. Ļoti savdabīga, protams (jo rekonstruktori taču interesējas tikai par "reālo vēsturi")
Bet tā vienalga būs rekonstrukcija. Ir kam tas interesē - un ļoti jauki.

Plusi: nekas nav jāiedomājas, viss ir priekšā. Dažādi interesanti atklājumi par to kā šis un tas būtu lietojams dabā. Tā ir iespēja saņemt atzinību par savu sūri grūto darbu vairāku mēnešu garumā. Atzinību pārējo apbrīnas formā par saviem lieliskajiem autentiskajiem ieročiem, tērpiem un iemaņām. Ja kāds šeit saskata līdzību ar, teiksim, autotjūningotāju saietu (arī - atzinība par savu darbu, saviem materiālajiem resursiem utt utjp...) ē, es neko tādu neteicu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Bet nju jā - sanāk cilvēki ar saviem hobijiem, kuriem ir gatavi tērēt DAUDZ.
Un ekipējumu var taisīt tad, kad noskaņojums ir TEV, nevis tajās divās dienās, kad notiek pasākums.

Mīnusi: Tas ir sasodīti dārgi. Un ja tu patiešām tajā neesi līdz ausīm iekšā - tas ir garlaicīgi un tu tur netiksi novērtēts (ja nu vienīgi kā jaunais un perspektīvais zaļknābis).

Un vispār kas vajadzīgs, lai labi sanāktu "atspēle" = "tēlojums"? IMO - pats galvenais - kaut kādas nebūt ZINĀŠANAS par spēls pasauli!

Primārās ir nevis zināšanas par spēles pasauli, bet izpratne par tēla iekšējo pasauli. Zināšanas par GMu radīto nosacīto pasauli (jo arī vēsturiskā 9. gadsimta Latvija ir *nosacīta* pasaule) šeit varētu palīdzēt. Kādas grāmatiņas palasīšana par doto pasauli arī nenāks par sliktu - droši vien, ka palīdz iejusties.
Lai gan, pamatīgs spēriens no GM puses saņemot neatbilstošu tēla leģendu palīdzēs vairāk. Arī vienkārši, parunāšana vai nu ar GM, vai vismaz kādu pietiekami kompetentu citu spēlētāju var sniegt vēlamo efektu.

Ja GMi pasauli radījuši balstoties uz kaut kā, kas spēlētājam jau zināms - tad ir vieglāk - bet tālāk īpašas atšķirības starp 9. gadsimta lībieti 3. ēras beigās Brī dzīvojošu hobitu nav. Problēmas var rasties ar īpaši cilvēkiem nelīdzīgām būtnēm, kurām arī uztvere un domāšana ir no cilvēkiem vēl vairāk atšķirīga, nekā 21. gadsimta un 9. gadsimta cilvēka domāšana. Es neteiktu, ka "pilsētnieki ir atrofējušies" jo nemāk iekurināt ugunskuru. Nevajag takš viņiem to ugunskuru, galīgi nevajag. Toties viņi ir iemācījušies nosūtīt SMS.

Plusi: Lielāka elastība savos plānos. Nav nepieciešama n-to mēnešu gatavošanās, nav nepieciešamas īpašas iemaņas - pietiek ar izpratni par to, kas tu šeit esi un ko tu īsti gribi.
Iespēja aktīvi atpūsties, gūstot kaut kādas neikdienišķas emocijas - kaut vai iespēja vīt visnežēlīgākās intrigas, bez īpaši tālejošām sekām, nesagandējot citu cilvēku reālās dzīves. No ierastās atšķirīga vide, kas var palīdzēt atklāt kaut ko jaunu nevis par 9. gadsimta cilvēku dzīvi (kuri visi starp citu ir izmiruši (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) ) bet gan pašam par sevi.

Mīnusi: Tavi ilgo mēnešu ieguldījumi, kas veltīti, lai sagatavotos šim vienīgajam notikumam (jo var jau arī tā), var būt pilnīgi veltīgi, jo pārējie tevi īpaši nenovērtē (un nav jau arī īpaša prieka, ja par tavām fantastiskajām bruņām sajūsminās puņkutapa, kas tāpat neredz atšķirību starp normālām un labām bruņām), pie tam tev vienkārši neizdodas iejusties tēlā un nav noskaņojuma spēlēt. Vai arī - nepamanīji zem tā lielā akmeņa palikto lapiņu, uz kuras bija norādīts tavu nākamo divu dienu kvests. Nepieciešams noskaņojums tieši šajās divās dienās, LARPu nevar spēlēt tad, kad to gribi tu.

[Kedriks]

Ir tāds sadzīvē lietots jēdziens "profesionālais marasms". Nedaudz rupji, jā - bet daļa no šī jēdziena nozīmē - "cilvēks, kas labu laiku ir nodarbojies ar kādu ļoti šauru lietu, automātiski pieņem, ka visiem pārējiem tā ir tik pat pašsaprotama, kā viņam".

"lieta" var būt gan datori  (pieņemu, vis ne-datoriķi to ir novērojuši ļoooti bieži), gan, piemēram, Latvijas vēsture.

Varbūt kādu pārsteigšu, atgādinot, ka 90% šī foruma lietotāju nav pēdējos X gadus pavadījuši studējot vēsturi un nestrādā muzejā.
Līdz ar to, tas vien, ka mēs dzīvojam šajā ģeogrāfiskajā vietā, nepadara notikumus, kas šeit notikuši, rupji rēķinot, gadus tūkstoš pirms mūsu dzimšanas īpaši saprotamākus. Neticami,  bet nemanu, ka man ģenētiski būtu nodotas zināšanas par šo periodu.  Bet ar to, ko apgūst skolā...Šim periodam vēsturē parasti tiek veltītas pāris vispārīgas stundas, kur uzskaitīti svarīgākie notikumi, parādītas kartes, un..
Un viss.
Par to, kā cilvēki tajā laikā dzīvoja, vēstures pamatkursā skolā īpaši nemāca.  Bet tādas vispārīgās zināšanas...

Ja kāds noorganizēs pasākumu, kurā visi ar autentiskiem Gondolīnas elfu darbarīkiem radīs autentiskus Gondolīnas elfu bruņukreklus (un nesist mani, ja elfu bruņukreklus gatavoja rūķi. tas ir tikai piemērs) un pēc tam ļoti autentiski staigās šajos bruņukreklos un demonstrēs Gondolīnas elfu zobendeju iemaņas - Tas arī nebūs LARP. Tā būs  Rekonstrukcija.  Ļoti savdabīga, protams (jo rekonstruktori taču interesējas tikai par "reālo vēsturi")
Bet tā vienalga būs rekonstrukcija. Ir kam tas interesē - un ļoti jauki. 

Plusi: nekas nav jāiedomājas, viss ir priekšā.  Dažādi interesanti atklājumi par to kā šis un tas būtu lietojams dabā. Tā ir iespēja saņemt atzinību par savu sūri grūto darbu vairāku mēnešu garumā. Atzinību pārējo apbrīnas formā par saviem lieliskajiem autentiskajiem ieročiem, tērpiem un iemaņām.  Ja kāds šeit saskata līdzību ar, teiksim, autotjūningotāju saietu (arī - atzinība par savu darbu, saviem materiālajiem resursiem utt utjp...) ē, es neko tādu neteicu (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Bet nju jā - sanāk cilvēki ar saviem hobijiem, kuriem ir gatavi tērēt DAUDZ. 
Un ekipējumu var taisīt tad, kad noskaņojums ir TEV, nevis tajās divās dienās, kad notiek pasākums.

Mīnusi: Tas ir sasodīti dārgi. Un ja tu patiešām tajā neesi līdz ausīm iekšā - tas ir garlaicīgi un tu tur netiksi novērtēts (ja nu vienīgi kā jaunais un perspektīvais zaļknābis).
Primārās ir nevis zināšanas par spēles pasauli, bet izpratne par tēla iekšējo pasauli. Zināšanas par GMu radīto nosacīto pasauli (jo arī vēsturiskā 9. gadsimta Latvija ir *nosacīta* pasaule) šeit varētu palīdzēt.  Kādas grāmatiņas palasīšana par doto pasauli arī nenāks par sliktu - droši vien, ka palīdz iejusties.
Lai gan, pamatīgs spēriens no GM puses saņemot neatbilstošu tēla leģendu palīdzēs vairāk.  Arī vienkārši, parunāšana vai nu ar GM, vai vismaz kādu pietiekami kompetentu citu spēlētāju var sniegt vēlamo efektu.

Ja GMi pasauli radījuši balstoties uz kaut kā, kas spēlētājam jau zināms - tad ir vieglāk - bet tālāk īpašas atšķirības starp 9. gadsimta lībieti 3. ēras beigās Brī dzīvojošu hobitu  nav. Problēmas var rasties ar īpaši cilvēkiem nelīdzīgām būtnēm, kurām arī uztvere un domāšana ir no cilvēkiem vēl vairāk atšķirīga, nekā 21. gadsimta un 9. gadsimta cilvēka domāšana.  Es neteiktu, ka "pilsētnieki ir atrofējušies" jo nemāk iekurināt ugunskuru. Nevajag takš viņiem to ugunskuru, galīgi nevajag. Toties viņi ir iemācījušies nosūtīt SMS.

Plusi: Lielāka elastība savos plānos. Nav nepieciešama n-to mēnešu gatavošanās, nav nepieciešamas īpašas iemaņas - pietiek ar izpratni par to, kas tu šeit esi  un ko tu īsti gribi.
  Iespēja aktīvi atpūsties, gūstot kaut kādas neikdienišķas emocijas - kaut vai iespēja vīt visnežēlīgākās intrigas, bez īpaši tālejošām sekām, nesagandējot citu cilvēku reālās dzīves.  No ierastās atšķirīga vide, kas var palīdzēt atklāt kaut ko jaunu nevis par 9. gadsimta cilvēku dzīvi (kuri visi starp citu ir izmiruši (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)   )  bet gan pašam par sevi.

Mīnusi:  Tavi ilgo mēnešu ieguldījumi, kas veltīti, lai sagatavotos šim vienīgajam notikumam (jo var jau arī tā), var būt pilnīgi veltīgi, jo pārējie tevi īpaši nenovērtē  (un nav jau arī īpaša prieka, ja par tavām fantastiskajām bruņām sajūsminās puņkutapa, kas tāpat neredz atšķirību starp normālām un labām bruņām), pie tam tev vienkārši neizdodas iejusties tēlā un nav noskaņojuma spēlēt.  Vai arī - nepamanīji zem tā lielā akmeņa palikto lapiņu, uz kuras bija norādīts tavu nākamo divu dienu kvests.  Nepieciešams noskaņojums tieši šajās divās dienās, LARPu nevar spēlēt tad, kad to gribi tu.

Nu jā, es spaorotu, ka tas atkal velk uz SLS sērijas apspriešanu, kaut gan biju domājis tā vispārīgāk šo pavedienu. . Ka jau tad jau. Parunāsim par to. Pagaidām tas ir vienīgais piemērs mēģinājumam Latvijā radīt vēsturisku lomu spēli brīvā dabā. Jāsaka godīgi - lomu spēle bija, bet no vēsturiskuma tur nebija praktiski nekā. PAr to kas tur tika pieļauts, jebkurš puslīdz nopietns rekonstruktors saķertu galvu un vaimanādams skraidītu nedēļu, no piedzīvotā šoka nespēdams atgūties.

Vispār šobrīd pastāv divas iespējas - savākt roļevikus un uztaisīt "vēsturisku" larpu a la "Odina vilki", bet tā kā latviešu roļeviku ir ļoti maz, viņiem nav nekāda puslīdz normāla ekipējuma. Otrs variants ir savākt baru ar rekonstruktoriem un pierunāt viņus piedalīties larpā uz ko varbūt pat kāds, personīgi pierunāts piekristu, ja akurāt nebūtu kas cits ko darīt.

Krievijā piemēram ir šāda prakse, kad tie paši "Odina Vilki" pulcēja pāri par 800 dalībniekus no visas plašās bijušās savienības, tajā skaitā ne vienu vien dzelžinieku kluba pārstāvi. Latvijā pirmkārt gan vienu, gan otru ir maz, otrkārt tā attieksme lielākoties ir tāda nedaudz vīzdegunīga no sērijas "Da mēs....! Da jūs....!"

Cita lieta ir ja cilvēks ir slinks izlasīt to ko Meistars sagatavo. Tad nekas nesanāks pat kā jebkuras fantazy spēles dalībniekam, nerunājot par kaut ko vēl. Cita lieta, ir ja cilvēks ir patoloģiski kautrīgs un baidās jautāt, jo citi padomās ka viņš ir dumjš. Tur nu neko palīdzēt nav iespējams.

Tika pieminēts autentisms. Jā, ja reiz bija ideja par vēsturisku lomu spēli par seno Latviju, tad tas būtu dīvaini, ja spēlētāji uz to ierastos izkrāsojušies kā indiāņi, piemēram. Ja ir spēle pēc Tolkīna, tad ļaudis izkrāsojas tā kā orki un pielipina elfu ausis no lateksa. Vai arī ierasties piemēram, spēlē ceļš sariktējušamies kā vikingam ragainā briesmīgā ķiverē ar finiera "taurenīša tipa" cirvi un paziņot ka es te būsu lielais sjoguns un jūs man nodevas nesīsiet.... kas tie tādi, kas te bļaustās? Kaut kādi meistari? Phe, sīka vienība! ...Nomētās tak ar sandalēm! Krieviem ir tāds teiciens par to svešo baznīcuunlīšanu tur ar savu "ustavu"...

Vispār cilvēks ir cilvēks tāpēc, ka viņam vienmēr ir izvēles iespējas. Bet šī tēma jau ir izdiskutēta šai forumā daudz.