Nemirstība - vai dāvana?, mūžīgi mūžos - pa īstam!!! Opcijas

[altonis]

Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.

For the Elves die not till tile
world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1)

Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana?
BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries.
Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem?

[Erasmus]

Ja pareizi sapratu, tad elfi var nomirt no vecuma tikai Viduszemē. Valinorā kā tāda nmirt nevar. Ja tur nomirtu no vecuma, tad nomirtu tikai ķermenis (hroa laikam), bet gars (fea) paliktu, dotos uz Halls of Mandos. Bet elfu gari var izkļūt no the Halls of Mandos (bija kāds noteikts laiks škiet kurš bija jāgaida) un atkal iegūt ķermeni, ja vien elfs nav kautko sliktu sadarījis (tas pats Feanors, šamējam laikam bija jāsēž tur līdz Dagor Dagorath).