![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Cīnās ar Lankašīras laumiņām ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 15.03.05 Kur: Belerianda ![]() |
Gribēju es šoreiz par elfu nemirstību padiskutēt.
CITĀTS For the Elves die not till tile world dies, unless they are slain or waste in grief (and to both these seeming deaths they are subject); neither does age subdue their strength, unless one grow weary of ten thousand centuries; and dying they are gathered to the halls of Mandos in Valinor, whence they may in time return. (Silmarillion, Chapter 1) Kā jau redzat, elfi nemirst no vecuma. Elfi mirst tikai no ievainojumiem vai bēdām. Vai tas ir labi vai slikti? Man liekas, ka nemirstība - tas jau ir par daudz. Mūžīga dzīvošana - vai tas, jūsuprāt, ir lāsts vai dāvana? BTW - nesapratu unless one grow weary of ten thousand centuries. Kas tad notiek pēc tiem 1 000 000 gadiem? |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Izrāda pirmās maģijas pazīmes ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 26.02.05 ![]() |
Kas tieshi ir par daudz? Vai cilveeks jebkad ir gatavs mirt? Teiksim, shodien vai riiit. Esi gatavs?
Nemirstiiba jau noziimee ka tu nevis noveco un dziivo vecuma plaanpraataa, gluzji otraadi, pieaudz viedumaa - aug pieredze, izpratne par lietu buutiibu, jeegu, pasaules kaartiibu, aug gara speeks. Cik cilveeku viduu ar to var lepoties? Šo rakstu rediģēja Londona: 06.04.2005 09:23 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 06.05.2025 12:52 |