"Vēstures" apspriešana Opcijas

[Ného]

ES tā padomāju, ka vajadzētu par kaut ko padomāt. Tad arī izdomāju - jāpaspriež par dažādiem vēsturiskiem romāniem - patiesiem un puspatiesiem.
Es te uzrakstīšu nelielu sarakstiņu:
-Jānis Lejiņš, "Zīmogs sarkanā vaskā" 3 daļas
-Jānis Mauliņš, "Tālava"
-A. Grīns, "Dvēseļu putenis"
- -"- , "Tobāgo"
- -"- , "Nameja gredzens"
- -"- , "Pelēkais/sarkanais/melnais jātnieks"
-Henrihs Senkevičs, "Krustneši"
- -"- , "Quo Vadis?"
-Heinrihs Manns, "Anrī IV" 2 daļas (vai kaut kā tā)
-Skomants, visas daļas
-u.c
Kā jums patīk šāda veida romāni un kā jūs vērtējat vēstures atspoguļojumu.
Var parotams izteikt citādāku viedokli...vienkārši izsakieties par šo tēmu.

[Ungaarijas ragas...]

No taviem nosauktajiem esmu lasījusi "Dvēseļu puteni", "Namejs" un "Tobago" + vēl daudzus citus.
Varu teikt, ka tas ir pilnīgi atkarīgs no tā kā rakstnieks uzrakstījis - liekas interesanti izlasu, ir tādi, kurus varētu pārlasīt n-tās reizes. Tomēr ir tādi, kur tālāk par pirmajām lapām netieku - apraksts liekas tik garlaicīgs, ka nosit visu vēlmi lasīt.
Par vēstures atspoguļojumu man nav nekā slikta, ko teikt. Lasot vēsturiskos romānus, es iemācos daudz vairāk nekā lasot vienkāršu vēstures grāmatu, kas sastāv no faktiem (izņemot seno laiku vēsturi).