Mēness noslepums..., citplanetiesu kugis? Opcijas

[dzindzins]

Kas īstenībā ir Mēness? 10. un 11. gs. pirms musu ēras Ķīnas astronomu darbos nebija pieminets Mēness, vai tas vēl nebija ieņēmis savu vietu debesīs?
Mītā par Grēku plūdiem, sanāk, ka plūdus izraisīja Mēness iestāšanās savā vietā!!!Tad arī daudzām tautām radās mīti par dieviem, kas nolaidušies no debesīm!
Pagājušā gs. sepdiņdesmitajos gados pazīstams PSRS ZA astrofiziķis Teodors Šklovskis izteica domu, ka Mēness var izrādīties nedzīvs kādas svešas civilizācijas kuģis, necaurlaidīga kosmiskā zonde.
Vai tam var ticet? Kā jūs domajat?
Ir izteiktas vel diezgan daudzas teorijas par Mēnesi, ja zināt kadu, tad uzrakstiet!!! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Shadowstalker]

Raksts iestiepjas vairākos postos, jo ir problēmas ar citātu daudzumu.

Grāmatas “Čžuaņ Fa````” (otrajā sējumā) 13-14 sacīts: “Mēness ir mākslīgs aizvēsturiskas civilizācijas veidojums. Iekšpusē tas ir tukšs.”

Grāmatas “Afanāsija stāsti” 1. sējuma 2. daļas 8. smērjuma 3. lappusē sacīts: “Jūs visi esat ````, tāpēc ejiet ````t!”

Pašreiz eksistējošie dati jau var par to liecināt. Pekinas telestudijas programmā “Zinātne un tehnika” 5. jūlijā stāstīja par zinātnieku sasniegumiem šajā nozarē. Pirmkārt – Mēness astronomiskie dati neliecina par tā dabisku izcelšanos. Zinātnieki atklājuši, ka Mēness ir neparasts debess ķermenis. Pēc lieluma tas stipri pārsniedz dabisko pavadoņu izmērus. Salīdziniet sekojošus datus: Zemes diametrs ir 12 756 km, bet Mēness diametrs – 3 467 km, kas ir 27% no Zemes diametra. Marsa diametrs ir 6 787 km. Tam ir divi pavadoņi. Lielākā no tiem diametrs ir 23 km, kas ir 0,34% no Marsa diametra. Jupitera diametrs ir 142 800 km. Tam ir 13 pavadoņu. Paša lielākā diametrs ir 5 000 km, kas ir 3,5% no Jupitera diametra. Saturna diametrs ir 120 000 km. Tam ir 23 pavadoņu, lielākā pavadoņa diametrs ir 4 500 km, kas ir 3.75% no Saturna diametra. Neviena pavadoņa diametrs nepārsniedz 5% no mātes planētas diametra, bet Mēness ir 27%. Tas norāda, ka Mēness nav parasts debess ķermenis.

Saules sistēmas mazākā planēta Plutons, tam ir pavadonis Hārons, kura diameters ir tikai puse ( ½, 0.5, 3/6, kā nu jums ērtāk ) no Plutona diametra.

The HST corrected optics show the two objects as clearly separate and sharp disks. This now allows astronomers to measure directly (to within about 1 percent) Pluto's diameter of 2,320 kilometers (1,440 miles) and Charon's diameter of 1,270 kilometers (790 miles).

Tur šī attiecība ir vēl lielāka, tad jau arī Hārons ir kautkāda eilienu ietaise vai elles mašīna. Pie tam ievērojiet – Zemes diametrs ir 12 756 km, bet Mēness diametrs – 3 467 km un Jupitera diametrs ir 142 800 km. Tam ir 13 pavadoņu. Paša lielākā diametrs ir 5 000 km – Jupitera pavadonis ir lielāks par Mēnesi.

Mēness nerotē ap Zemi, bet griežas, pavadot Zemi. Tā griešanās ap asi nav normāla, griešanās ātrums ir ļoti liels, daudzkārt pārsniedzot līdzīgu debess ķermeņu griešanās ātrumu.

Rotē ap zemi, tā orbitālais periods ir ~28 dienas, un Mēness rotē ap savu asi, rotācijas periods arī ir ~28 dienas. Mēness vislaik griežas ap Zemi, pie tam, vislaik pavērsis vienu pusi prêt to ( īstenībā tā puse mainās, kopumā var saredzēt ~60% Mēness virsmas ), jo arī rotē tas tik pat ātri. “Daudzkārt pārsniedzot līdzīgu debess ķermeņu griešanās ātrumu” – Ha, kas tas par ātrumu, ka tāds neliels objects kā Mēness apgriežas 28 dienās. Tas pats Jupiters apgriežas apmēram 7 stundās ( ! ), lūk, tas gan ir ātri. Atradu precīzo periodu: 27 days, 7 hours, and 43 minutes. Starp citu, abi periodi sākotnēji nebija vienādi, savstarpējā gravitācija starp Zemi un Mēnesi tos izlīdzināja.

Parasti pavadoņu orbītām ir elipses forma, bet Mēnesim tā ir apaļa (Mēness orbītas rādiuss ir 380 000 km). Kā zināms tikai mākslīgajiem pavadoņiem var būt riņķveida orbītas.

Apaļas orbītas nav. Ikviena orbīta ir elipse, kuras vienā fokusā atrodas ķermenis, ap kuru notiek rotācija. Atšķiras tikai tās izstiepums. Ja nemaldos, tad Mēness orbīta ir tik apaļa tās pašas gravitācijas dēļ, kas orbītu izlīdzināja.

Mēness blīvums ir daudz mazāks, nekā līdzīgu izmēru planētām. Tas liecina par to, ka Mēness atšķiras no citām planētām, ka iekšpusē tas var būt dobs.

Skat. tālāk, kur tas sīkāk izklāstīts.

Zemes pievilkšanas spēks attiecībā pret Mēnesi ir daudz mazāks nekā Saules pievilkšanas spēks attiecībā pret Mēnesi, tomēr Mēness netuvojas Saulei, bet gan paliek blakus Zemei.

Mēness turas pie Zemes savā orbītā, man domāt, ka tas nozīmē tikai to, ka Zeme Mēnesi pievelk stiprāk nekā Saule, citādi tas te neatrastos.