Pītera noslepums Opcijas

[ils]

Es papētīju šīs sadaļas pavedienus, varbūt, ka pavirši, bet pietiekami, lai izveidotu vēl vienu - par Pīteru Sīkaudzi jeb Tārpasti.
Ir kāda lieta, kas itkā ir paslīdējusi garām - viens no Roulingas vēl nepastāstītajiem stāstiem - stāsts par Sīkaudzi.
Ko mēs par viņu zinām:
1) viņš bija viens no laupītājiem - tātad, palaidnis, bet lielos vilcienos - itkā pozitīvs varonis;
2) pieaudzis - Voldemorta pakalpiņš.
Kā tas iznāca? Kā viņš no Potera-vecākā, Lilijas, Bleka un Vilksona drauga pārtapa par viņu ienaidnieku? Bija vai nebija tajā arī pēdējo vaina?
Lūk, tādi jautājumi uz kuriem Roulinga vēl nav sniegusi mums atbildes.

[Aiva]

Par Pīteru Sīkaudzi vēl nebūt ne viss ir skaidrs, tāpat par Strupu un pārējiem.

Atcerēsimies, ka mēs līdz šim skatījāmies uz Marodieriem caur pielūgsmes prizmu (Harijs, Rons & Co; Hagrids) vai caur viņu pašu acīm (Siriusa atmiņas). To ka ne viss ir tā kā to atceras Hagrids un Siriuss, mums Roulinga ļāva noprast jau FO, kad ļāva ieskatīties Strupa atmiņās - reālajās, nevis sena naida izķēmotajās, kādas viņš izklāstīja AG.

Atcerieties Hagrida teikto - "Visi ļaunie burvji nākuši no slīdeņiem". Tai pat laikā grifidorietis Pīters Sīkaudzis ir satrādājis tādas lietas, par kurām daudzi slīdeņi pat nedomātu. Galu galā tieši viņš nodod Poterus, nodod Siriusu, atgriež ķermeni Voldemortam.

Tas viss pierāda tikai to, ka Roulinga mums rāda šo it kā pareizo, vienkāršo ainu, un tai pašā laikā liek noprast, ka ne viss ir tā kā šķiet pirmajā mirklī, ne viss ir tā, kā šķiet esam vienkārši. Ka pasaule nav balti-melna, kā tas varētu šķist jaunības ideālismā.

Cerams, ka nākamajās grāmatās mēs varēsim vēl ne reizi pavērt priekšskaru un paskatīties uz visu notiekošo ar aizspriedumu neaptumšotu skatu.

Šo rakstu rediģēja Aiva: 07.03.2005 15:09