Pītera noslepums Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[ils]

Es papētīju šīs sadaļas pavedienus, varbūt, ka pavirši, bet pietiekami, lai izveidotu vēl vienu - par Pīteru Sīkaudzi jeb Tārpasti.
Ir kāda lieta, kas itkā ir paslīdējusi garām - viens no Roulingas vēl nepastāstītajiem stāstiem - stāsts par Sīkaudzi.
Ko mēs par viņu zinām:
1) viņš bija viens no laupītājiem - tātad, palaidnis, bet lielos vilcienos - itkā pozitīvs varonis;
2) pieaudzis - Voldemorta pakalpiņš.
Kā tas iznāca? Kā viņš no Potera-vecākā, Lilijas, Bleka un Vilksona drauga pārtapa par viņu ienaidnieku? Bija vai nebija tajā arī pēdējo vaina?
Lūk, tādi jautājumi uz kuriem Roulinga vēl nav sniegusi mums atbildes.

[mazā peciņa]

Mīlestība pārvēršas naidā.
Pīters no sākuma varbūt dzīvoja ar tādu domu, ka viņš ir viņu draugs, un tie ir labākie draugi, kas ir atrodami. Es šaubos, ka vispār viņš meklēja citus draugus, bet gan apbrīnoja savus draugus, jo viņi bija populāri, labi burvji. Bet ar laiku viņš saprata, ka ir arī spēcīgāki, un Voldemorts, šajā gadījumā, varbūt kļuva par viņa apbrīnas objektu. Jo varenāks kāds - jo pievilcīgāks pēc apbrīnes objekta.
Viņam ar nerviem viss bija kārtībā? Ja zinātu, ka ar nerviem nebija (vnk tas apraksts, kā viņš skatījās uz zibzni ko mētāja un ķēra Poters, tas neliecina par ko labu) tad arī vieglāk varētu saprast šo, ka viņš pielūdz tādus burvjus, kuri ir vareni. Kāda mānija, kas tāds.