Vai mēs zinam nākotni?, Dažreiz viss liekas jau noticis. Opcijas

[Sesila14]

Man bieži gadās, ka kāda situācija ir notikusi. Man liekas, ka kāds tūlit pagrozīs piemēram roku un pēc brīža arī tā notiek. Tas ir diezgan biedējoši.

[NovemberNövelet]

Jā, patiesi biedējoši. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Labi, bet kur tad paliek zemapziņa? Kur paliek tas, ko mēs esam izstūmuši no savām ikdienas domām it kā citu svarīgāku domu dēļ?
Eksistē neskaitāmas lietas & apstākļi, kas var noteikt mūsu spēju paredzēt nākotni (nepatīk man lietot šo salikumu, bet nu tomēr).
Viena no tām- intelekts. Jā, varat nesmieties, bet subjektīvais konkrētā sabiedrībā pastāv ļoti maz, pārsvarā nevajag nekādas empātijas spējas, lai paredzētu konkrētu cilvēku rīcību jeb vismaz diezgan precīzi to prognozētu.
Vari smieties, bet pat tavs stipri banālais piemērs ar rokas kustību droši vien ir tikai tas, ko neesi piefiksējusi aktīvajā apziņā, tomēr šis fakts tev ir zināms, vai arī ir tikai posms loģisku notikumu virknē.
Un.. Dārgā bruīna,
šī sadaļa ir paredzēta tiem, kam šādas neparastas lietas interesē, vai arī vismaz no tevis mēs ceram sagaidīt loģisku argumentāciju taviem apgalvojumiem par to, ka viss šai pasaulē ir loģiski un racionāli izskaidrojams.
Atļaušos tev iebilst- maģija pastāv. Es nedomāju, ka pastāv "izredzētie", burvji ar spicām cepurēm utt., bet es ne tikai ticu, bet zinu, ka pastāv stipra rakstura cilvēki, kas ir spējīgi ieteokmēt tos, kas kāda iemesla dēļ tādi nav. Ir, ir spējas manipulēt ar citiem cilvēkiem. Ir saikne starp garīgo un fizisko.
Protams, mēs varam definēt "veiksmi" un "neveiksmi" kā loģisku darbību galaiznākumu, tomēr tu taču saproti šo vārdu jēgu, vai ne? Tātad tās lietas tomēr pastāv, kaut vai tikai cilvēka apziņā.
Nu brīnumi.. Diskutabls jautājums. Kas vienam ir brīnums, otram neizraisīs nekādas emocijas.
Kā teiktu 20. gs. filozofi, mūslaiku "vienaldzīgais cilvēks" ir koncentrējies tikai uz sevi un dažām personām sev apkārt, tā kā viņam brīnuma jēdziens nav tik izteikts attiecībā uz apkārtējiem, cik uz savas izaugsmes iespējām veiksmes rezultātā.
Galu galā, vai tu uztver pašsaprotamas lietas kā brīnumu? Ja tu katru dienu izjustu viņu trūkumu, diskomfortu, vai arī, kas būtu vēl ļaunāk, skumjas, depresiju, tad pārmaiņu to loģiski uztvertu kā brīnumu.
Par brīnumu var saukt ko tādu, kas mūs iepriecina tad, kad vairs uz to neceram. Bet vispār.. Subjektīva lietiņa. Es gan tavā vietā nebūtu tik kategoriska. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Ak jā, palūgšu nepārcensties ar emocijikonu lietojumu, tās tikai traucē normālu posta pārskatāmību un nekādi neceļ viņa vērtību.