Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Lia'angia]

Sargs, kurš iepriekš bija noprasījis apmeklētāja vārdu un audiences mērķi, atgriezās pēc maza brītiņa un, īsi noteicis sekot, ieveda Haikanu pilī. Pils bija veca, būvēta no lieliem, tēstiem akmens bluķiem, šauriem, maziem logiem, bieziem mūriem. Halle bija diezgan drēgna un tumša, lai gan to pievilcīgāku neveiksmīgi pūlējās darīt dažas lāpas gar sienām. Pustumsā varēja redzēt no vecuma pabalējušus gobelēnus, kas atainoja Atendeilas agrāko lordu varonīgos piedzīvojumus. Lielas akmens kāpnes gar labo sienu veda uz otro un trešo stāvu. Trešā stāva gaitenis, pa kuru nerunīgais sargs veda Haikanu, izskatījās stipri vien omulīgāks - logi aizslēģoti, lai nelaistu iekšā auksto vēju, dega sveces, grīdu klāja izmīdīts, bet dārgs grīdceliņš. Kreisajā pusē bija vairākas durvis, to starpās atradās senlaicīgas bruņas, sakrustoti zobeni, mazs, elegants galdiņš, kas likās neiederamies šai apkārtnē, dārga vāze... Acīmredzami šiet atradās lorda Ildana apartamenti. Un droši vien lēdijas Undas, iešāvās prātā Haikanam.
Pie vienām durvīm sargs apstājās, pieklauvēja, sagaidīja neskaidru atbildi un atvēra durvis, pakāpdamies atpakaļ un ar mājienu aicinādams Haikanu ienākt.
Lords pieņēma jaunekli savā darbistabā. Lielajā kamīnā liesmojošais uguns apgaismoja lielu istabu. Masīvas mēbeles, papīriem apkrauts galds, ko papildus apgaismoja vēl trejžuburu svečturis, pie vienas sienas ieroču kolekcija. Krēslā pie kamīna sēdēja lords Ildans bagātā, zvērādām apšūtā mājas tērpā, bet pie galda - pusaugu zēns vienķaršākās drēbēs, droši vien sekretārs vai rakstvedis.
- Esi sveicināts, jaunekli, - lords Ildans teica. - Kā noprotu, arī tu vēlies pievienoties tiem, kas meklē lēdiju Undu?