![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 14.11.03 Kur: Rīga, Olaine Labākā krievu valodas tulkojuma autore ![]() |
Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus: - Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem. Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums. Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks? Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties... Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Zintniece ![]() Grupa: Noslēpumu nodaļa Pievienojās: 03.11.03 Kur: te un tagad Dzīvā enciklopēdija ![]() |
(OOC - avots vai strauts tuvumā ir?)
- Neko labāku, laikam, šeit neatrast, būs jautra naksniņa, - Kellards norūca. Viņš bija noguris un tāpēc ne pārlieku laipnā omā. - Iekurini uguni, Kamzi, es tikšu galā ar zirgiem. Un Kellards sāka ņemties ar nometnes, ja to tā var saukt, viņš īgni nodomāja, iekārtošanu. Parūpējās par zirdziņiem, piemeklējot tiem labāko aizvēju un piemērotāko vietu. Guļvietām atrada stūrīti, kur gluži nelija virsū un bija ērti pārskatāma nometne un tuvākā apkārtne. Nospriedis, ka vēl nav pārlieku tumšs, aizgāja vēl pēc žagariem. Nekur tālu. Tāpat neko labāku par dzelkšņainajiem zariem nebija cerību dabūt. Atnesis krietnu klēpi, nometa pie uguns un pats piesēda blakus. - Nu, kā jūties? Šī vieta man atgādina vienu nometni kalnos, kur nācās nakšņot, kad dzināmies pakaļ kolderiem. Ek, smagi mums gāja tonakt. Tad, paskatījies uz meiteni, atģida, ka naktij nākot, šis stāsts nebūtu īstais, un nolēmis stastīt tālāk tikai tad, ja Kamzi jautās, uzsmaidīja meitenei un īsi noteica: - Bet viss toreiz beidzās labi. Cerēsim, ka mums arī tā būs. |
|
|
![]()
Raksts
#3
|
|
Ataudzē kaulus pēc uzvaras kalambola mačā ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 13.01.04 Kur: Nūmenora ![]() |
Viebdamies asajā vējā, Haikans steidzās uz Lorda pils pusi. Viņš sāka domāt, vai šis lēmums nav bijis pārsteidzīgs... Bet tad atcerējās Klavenportu, skaidri iztēlojās tēva dusmās piesarkušo seju un drūmus sargus, aukstu cietuma kameru... Iztēle ļaunprātīgi parādīja Klavenportas galveno laukumu ar soda paaugstinājumu un karātavām...
Haikans noskurinājās un ar klauvēkli piedauzīja pie vārtiem. Viņš bija izlēmis. Iznākušajam sargam puisis pieklājīgi palūdza pateikt Lordam, ka viņš vēlētos ar viņu runāt. Sargs aizdomīgi nopētīja gaišmataino svešinieku, bet devās izpildīt lūgumu. Viņš gan neaizmirsa atstāt vienu savu kolēģi pieskatīt vārtus un Haikanu. Savilcis apmetni ciešāk ap pleciem, Haikans sāka pacietīgi gaidīt. Un ja nu ir par vēlu? ooc: es pieņemu, ka tik vienkārši pie Lorda netikt. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 16.05.2025 07:48 |