Seno ceļš, Raganu pasaule Opcijas

[Lia'angia]

Atendeilā valdīja satraukums. Lai gan rīts bija jau krietni pusē, saule spīdēja un labības lauki lūgtin lūdzās pēc sirpjiem, visi ielejas ļaudis pulcējās vecās pils kvadrātveida iekšpagalmā. Lords Ildans drūmi aplūkoja visus klātesošos - daudz viņu vis nebija palicis. Viņš smagi nopūtās, izelpa gārdzoši nosvelpa - pēdējās kara dienās gūtais ievainojums plaušās vēl likas sevi manīt. Kopš tā laika ir pagājusi tikai viena vasara, un ļaudis tikai daļēji ir spējuši atjaunot sagrautās mājas uz izpostītos laukus. Ziema būs barga. Taču visu, visu varētu pārciest, ja ne Unda...
Lords Ildans nopūtās vēlreiz un uzrunāja gaidošos cilvēkus:
- Ļaudis! Jūs jau droši vien visi zināt, ka mana meita, lēdija Unda, mans vienīgais bērns, ir pazudusi. Istabenes tējai ir piebērtas miegazāles, viņa vēl tagad jūtas stipri apdullusi. Trūkst arī lēdijas Undas ceļojuma tērpa. Mums ir izdevies noskaidrot - viņš pameta drūmu skatu mednieka Kennana virzienā - , ka lēdija Unda ir devusies uz Seno spēka vietu, kas, kā visiem zināms, atrodas kalnu piekājē. Tur viņa, acīmredzot, ir satikusies ar mūsu Viedo Urzulu, un tālāk viņas pēdas izzūd. Urzula vēl aizvien ir bez samaņas un izskatās, ka viņa vairs nebūs dzīvotāja. Mēs viņu atradām Seno spēka vietas malā, ar seju pret kalniem.
Ļaudis! es saprotu, ka tagad ir dārgas katras darba rokas. Bet man dārga ir arī mana meita. Es pats, diemžēl, vairs neesmu spējīgs doties viņu meklēt - viņš pamāja uz savas kreisās kājas stumbeni - , taču es būšu ļoti pateicīgs, ja kāds vēl pievienosies tiem, kas apņēmušies lēdiju Undu sameklēt. Tam būtu jābūt pilnīgi brīvprātīgam jūsu lēmumam. Mēs visi zinām, ka ar Senajiem un Spēku jāapietas uzmanīgi, un mums patlaban trūkst pat vismazākās norādes, kas var meklētājus sagaidīt viņu ceļā. Taču, ja jums izdosies atgriezties un atvest lēdiju Undu vai - lorda balss nodrebēja - vismaz ziņas par viņu, es būšu ļoti pateicīgs. Mans mantu kambaris un zirgu stallis būs jūsu rīcībā, un atgriežoties jūs gaidīs bagāts atalgojums.
Patlaban - turpināja lords Ildans, neņemdams vērā sačukstēšanos - lēdiju Undu meklēt pieteikušies ir mans sardzes priekšnieks Kellards un lēdijas Undas bērnu dienu draudzene Kamzi Medniece. vai ir vēls kāds drosminieks?
Lords apklusa. Ļaužu čalas pieņēmās spēkā. Visi zināja, ka lēdija Unda ļoti interesējas par Senajiem, tālab šķita skaidrs, ka viņa kaut kādā veidā nokļuvusi viņu varā. Cilvēkus uztrauca arī tas, ka Viedā Urzula ir pie miršanas - kas tagad viņus ārstēs, kas uzmundrinās? Par līdzgājēju neviens negribēja pieteikties...

Šo rakstu rediģēja Lia'angia: 11.01.2005 23:34

[Lia'angia]

Lai gan viņi meklēja cītīgi, tomēr nekā piemērota nevarēja atrast - tikai stāvas, robotas klintis un šaurā taciņa, kur gar malām brīžiem izmisīgi ķērās kāda pusnokaltusi zāles šķipsna. Zirgi, par brīnumu, turējās stingri uz kājām - galu galā tā bija suga, kas speciāli audzēta rāpaļāšanai pa kalnu takām.
Jau krietnā tumsā viņi nonāca nelielā plakankalnē, kas bija atvērta vai visiem vējiem, toties tur bija pietiekami daudz vietas, lai varētu iekārtoties uz naktsguļu un iekurt ugunskuru. Izskatās, ka viņi nebija vienīgie, kas tā domāja darīt - pie vienīgā aizvēja - augstas, nedaudz pārkarenas klints, kas slējas ziemeļu pusē, Tuksneša virzienā, bija ar akmeņiem izlikta ugunskura vieta, kurā bija samanāmas ogles, blakus nolikts sasiets žagaru saišķis - sveiciens no iepriekšējim nakšņotājiem. Plato auga ķersteklīgi, ērkšķaini krūmi, kas nedaudz aizturēja dzēlīgo vēju. Austrumu pusē plato beidzās ar stāvu krauju, kasd turpinājās tālāk gar taku, bet uz rietumiem plakankalne aizstiepās diezgan tālu, vismaz krēslā tās malu nevarēja saskatīt, varbūt tikai nojaust, ka kaut kur tālāk slejas atsevišķi klinšu bluķi.
Vakars bija drēgns un nemīlīgs. Bieza mākoņu sega iazklāja zvaigznes un jauno mēnesi. Ik pa brīdim nokrita kāda liela, auksta lietus lāse. Pūta dzelošs vējš.