PSRS sabrukšana Opcijas

[Sol Invictus]

Vakar ar ģimeni runājot vai kāds skatīties nakts ziņas aizrunājāmies līdz PSRS iekārtai un tās sabrukšanai, bet detalizētu atbildi uz savu jautājumu man tā arī neizdevās noskaidrot, tad nu veidoju šo pavedienu, lai uzzinātu šo to par PSRS un varbūt saņemtu labāku atbildi uz savu vakardienas jautājumu, tas bija - Spriežot pēc tā ko visi runā Ukrainā tagad notiek kaut kas līdzīgs atmodai. Arī Gruzijā nesen notika revolūcija. Jautājums - kāpēc pie viņiem tas notiek tagad, ja citur tas notika pirms 15 gadiem ?

[echo3]

Nu ko lai saka... Nimue, - Tev mācīja, es to dzīvē pieredzēju. Un šodien, pat ja tūkstoš un vienā grāmatā būtu apgalvots, ka PSRS bija sociālisms, es tam neticētu. Zini, kurā brīdī es sapratu, kas patiesībā notiek? Kad sāku mācīties sociālisma politekonomiju (nebija "ekonomika", bet tieši "politekonomija"). Kad pasniedzēja nekādi nespēja mums, matemātiķiem, ieskaidrot, kā veikt finansu aprēķinus. Uzraksta formulu-shēmu, saka - "Rēķiniet!". Mēs prasām - "Bet sākuma dati???" Viņa - "Nu, pieņemiet, cik gribat!" Un tā vairākas reizes, kamēr mums pieleca - VISI sākuma dati ir tīri voluntāri. Jo nekur, nevienā vietā netika izmantoti ar jel kādām metodēm noskaidroti reāli dati! Atšķirībā no kapitālisma ekonomikas pamatiem, ko mums arī mācīja.

Par valsts noteiktām algām - nu, mani uzskaitītie bija tikai piemēri, kas šodien spilgtāk redzami. Skaidrs, ka valsts vienmēr maksā tik, cik valstij ir naudas. Drīzāk mazāk, nekā vairāk. Bet Tev nav taisnība, ka manis uzskaitītajās jomās brīvā tirgus apstākļos trūktu finansējuma. Netrūkst vis. Normālos brīvā tirgus apstākļos netrūkst - bet Latvijā tādu vēl nav, mēs te kuļamies pa mežonīgā kapitālisma dīķi ar PSRS pārvaldes domāšanas recidīviem.

Vai arī to Tev mācīja, ka "uzticība komunisma idejai" ir morāla īpašība? Un vēl kaut kas pozitīvs? Patiesībā tauta ar šo jēdzienu apzīmēja ideoloģisku šaurpierību. Bet oficiāli tas bija cilvēka vērtības mērs. Oficiālā morāle PSRS bija viena - liekulība.

Jā, man šķiet, tas ir galvenais, ko ir tik grūti saprast un pieņemt - LIEKULĪBA. Visur. Vārdos viens, realitātē cits. Valstiska liekulība. "Attīstīta sociālisma sabiedrība", "pilnīga un galīga sociālisma uzvara", "darbaļaužu un radošās inteliģences savienība". Briesmīgi skaisti. Un pilnīgi nepatiesi.

Visi kultūras darbinieki, zinātnieki (īpaši), skolotāji - zem ideoloģiskas uzraudzības. Nekādas savas domas. 1.daļa (zini, kas tas ir? - čeka) katrā zinātniskajā institūtā. Mēs te tagad mierīgi un bez cenzūras diskutējam par valsts iekārtām. Domā, tā PSRS drīkstēja? Internets... Brīvi, kad un kā vēlies. Hm, man ap 1985.gadu nācās parakstīt dokumentu, lai dabūtu atļauju pieslēgties ārzemju zinātnisko žurnālu (humanitārajās un sociālajās zinātnēs) datu bāzei. Dokumentu par to, ka es esmu uzticams (ideoloģiski pareizs) cilvēks.
Tajā pašā laikā, protams, lielākā daļa cilvēku par šādām lietām neko nezināja. O, ar sabiedrībai pasniedzamās informācijas filtrēšanu gan PSRS viss bija kārtībā!

Es nesaku, ka tagad te pie mums viss ir labi, jauki un kārtībā. Tikai mana ciešākā pārliecība ir tāda, ka atgriezties PSRS es ne par ko negribētu. Jo es atceros.

Atvainojos par otro vēstulīti pēc kārtas, bet tepat Latvijas internetā atradu ļoti atbilstošu diskusiju par komunisma problēmām:

Vēstkopas Sveiks diskusijas arhīvs, 2004

No savas puses es šo diskusiju beidzu, jo neko labāku, kā adresē atradīsiet, pateikt nevaru.