PSRS sabrukšana Opcijas

[Sol Invictus]

Vakar ar ģimeni runājot vai kāds skatīties nakts ziņas aizrunājāmies līdz PSRS iekārtai un tās sabrukšanai, bet detalizētu atbildi uz savu jautājumu man tā arī neizdevās noskaidrot, tad nu veidoju šo pavedienu, lai uzzinātu šo to par PSRS un varbūt saņemtu labāku atbildi uz savu vakardienas jautājumu, tas bija - Spriežot pēc tā ko visi runā Ukrainā tagad notiek kaut kas līdzīgs atmodai. Arī Gruzijā nesen notika revolūcija. Jautājums - kāpēc pie viņiem tas notiek tagad, ja citur tas notika pirms 15 gadiem ?

[Nimue]

O.K., noskaidrojam definīcijas.

Sociālisms - "no katra pēc viņa spējām, katram pēc viņa darba". Lēnām, skaļi un apdomājot. Bija tā PSRS vai nebija?

Man to mācija kā kapitālisma definīciju... Katrs strādā cik spēj un dabu to, ko ir sastrādājis.
Sociālisms: valsts uzņemas rūpi par daļu no vajadzībām - tai skaitā izglītību, veselības un sociālo aprūpi. PSRS tas bija.

Kā domājat, - kāpēc skolotājiem, ārstiem, zinātniekiem, bibliotēku un muzeju, un kultūras darbiniekiem ir tādas algas? Valsts noteiktas nesakarīgi zemas algas?

"Nesakarīgi zemas" vispār ir tāds nosacīts, populistisks jēdziens - uz visiem minētajiem to tik viennozīmīgi attiecināt nevar.

Valsts maksā tik, cik valstij ir naudas, jo atdodot šo jautājumu regulēšanu brīvajam tirgum, atsevišķās jomās trūktu pilnīgi jebkāda finansējuma - tie kas ir ieinteresēti patērēt bibliotēku, muzeju un kultūras darbinieku ražoto produkciju šobrīd principā nav gana maksātspējīgi, taču valsts uzskata, ka tas viss tomēr ir nepieciešams. tāpēc uztur. Kā nu var.
Attiecībā uz medicīnu un izglītību - ja tas tiek pilnībā atdots brīvajam tirgum, valsts riskē ar lielu nodokļu zaudējumu nākotnē no tiem, kas konkrētajā brīdī brīvajā tirgū esošās cenas nespēs samaksāt.

Cilvēku PSRS oficiāli vērtēja pēc "uzticības komunisma lietai". Un pēc attiecīgajam rangam atbilstošām privilēģijām. Nekādā gadījumā pēc paša cilvēka morālajām un garīgajām īpašībām.

1) "uzticība komunisma lietai" kā reiz ir morāla īpašība. Zems tās interpretācijas gan tika pabāzta biogrāfijas (un radinieku biogrāfijas) pētīšana, kas tomēr nav gluži mūsu ietekmējams fakts. Kaut gan ļoti gribētu strīdēties par to, ka citām morālajām īpašībām un personīgajām spējām nebija nozīmes.

2) mēs nesaprotiamies, jo runājam par dažādām lietām. "Oficiālais vērtējums" (iespēja tikt pie privilēģijām) nav gluži tas pats, kas sabiedrības un personiskais vērtējums (kas ir tuvāks jēdzienam "gods un cieņa" ) Es mēģināju vērst uzmanību uz to, ka katra sistēma tiecas veidot atšķirīgu sabiedrības (un arī katra indivīda) morāli, nevis apstrīdēt to, ka cilvēks vienmēr tiecas uz lielāku komfortu, līdz kamēr viņa iekšējā ētika viņam liedz mēģināt šo mērķi sasniegt tālāk. (un kaut kāda iekšējā ētika taču ir - jeb jūs nezogat tikai tāpēc, ka par to liek cietumā?)

Protams, katrs gadījums bija atsevišķs - un tomēr... Attieksme pret zinātniekiem, aktieriem un citiem kultūras darbiniekiem, skolotājiem, ārstiem bija kardināli atšķirīga - par spīti tam, ka viņu noteiktais atalgojums (un arī pieeja citām materiālajām vērtībām) nebija nemaz tik augsta. Bija taču tam kaut kāds iemesls, vai ne?


Limuzīns Jāņu nakts krāsā: Bet atceries, kas beigās dabūja to limuzīnu? Kurš tad bija tas pozitīvais, sabiedrības modelim vēlamais tēls? Un kāda bija šī tēla attieksme pret Mirtas tanti pirms un pēc viņa tika pie mašīnas?