![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Prāto, kā lietderīgāk ieguldīt rūķīšu zeltu ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 21.07.04 Kur: Tallina Niks 2006 ![]() |
Vakar ar ģimeni runājot vai kāds skatīties nakts ziņas aizrunājāmies līdz PSRS iekārtai un tās sabrukšanai, bet detalizētu atbildi uz savu jautājumu man tā arī neizdevās noskaidrot, tad nu veidoju šo pavedienu, lai uzzinātu šo to par PSRS un varbūt saņemtu labāku atbildi uz savu vakardienas jautājumu, tas bija - Spriežot pēc tā ko visi runā Ukrainā tagad notiek kaut kas līdzīgs atmodai. Arī Gruzijā nesen notika revolūcija. Jautājums - kāpēc pie viņiem tas notiek tagad, ja citur tas notika pirms 15 gadiem ?
|
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Istari māceklis ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 29.12.03 GP eksperts 2006 ![]() |
Redz.... Arī kapitālismam praksē ir liels mīnuss dēļ cilvēciskā faktora...
Komunisms pēc savas būtības NAV slikta sistēma. Un cilvēks, kas ir spējīgs domāt tālāk par savu degungalu un tūlītējo pašlabumu tīri labprāt atdos visu sevis saražoto, ja patiešām būs pārliecināts, ka visu sev nepieciešamo saņems. Viena būtiska atšķirība abās ideoloģijās ir - kapitālisms uzskata ka vajadzības ir neierobežotas. Komunisms uzskata, ka vajadzībām ir kaut kāda robeža. Kur te pretruna? Nekur. Komunisms un kapitālisms ar vienu un to pašu vārdu apzīmē dažādus jēdzienus. Kapitālisms runā par subjektīvajām vajadzībām, ideoloģiski propogandē katra cilvēka unikalitāti un cenšas veidot sabiedrību, kur katrs pats par sevi parūpējas. (indivīda labums tiek likts augstāk par sabiedrības labumu). Komunisms runā par objektīvajām vajadzībām, un iedoloģiski tiecas veidot sabiedrību, kur katrs rūpējas vispirms par sabiedrības, un tad par savām interesēm. (sabiedrības labums tiek likts augstāk par indivīda labumu). Objektīvās vajadzības ir saistītas ar to, ka mūsu mūža ilgums ir galīgs jēdziens - līdz ar to galīga ir mūsu spēja apēst (ja mēs nesākam izmantot metodes, kas ļauj atbrīvoties no apēstā, lai ēstu vēl un vēl). Galīga ir mūsu iespēja valkāt drēbes ("citi to jau ir redzējuši", "tas nav aktuāls" , "tas man ir apnicis" par objektīvām vajadzībā tā kā gluži nosaukt nevarētu), galīga ir mūsu iespēja lasīt grāmatas, lietot internetu, skatīties kino utt. Subjektīvās - saistītas ar to, ka tad, ja mēs varam atļauties katru dienu ēst pusdienas par 10Ls, tad mēs vienmēr varam vēlēties delikateses par 100Ls gabalā utt līdz bezgalībai. Lai sabiedrība pārietu no vienas sistēmas uz otru, ir pilnībā jāmaina lielākās daļas indivīdu domāšana. PSRS šī domāšanas mainīšana gluži īstajā virzienā tomēr laikam nestrādāja - kaut gan, ja sistēma nebūtu sabrukusi dēļ plānošanas trūkumiem, pārspīlētas bruņošanās (kas principā bija citādi domājošā pasaules sabiedrības vairākuma uzspiesta) un gandrīz demokrātijas spēlītēm.... kas to zin, varbūt pēc vēl pāris gadsimtiem, kaut kas būtu arī iznācis? Uzskats "tas ir sviests" tomēr prasa kaut kādu pamatojumu... Kāpēc tas bija sviests? Ja spēj lasīt krieviski (vai atrast kādu, kas to spēj, un ir ar mieru lasīt priekšā) ļoti rekomendēju izlasīt Aleksandra Lazaroviča "Nanoteh tīkls" - ļoti interesanta grāmata, kas beigu daļā kā reiz nodarbojas ar šādas hipotētiskas situācijas apskatu - ex-padomijas zinātnieki ir atraduši metodi, kurai pateicoties, cilvēka objektīvās materiālās vajadzības ir iespējams pilnībā apmierināt (pēc visnotaļ maksimālajām prasībām - izņemot vēlēšanos būt par īpašnieku kaut kam) - un kas iznāk no mēģinājuma ar šo izgudrojumi iepazīstināt aptuveni pašreizējai līdzīgu sabiedrību. Tā ir daiļliteratūra nevis zinātniski pārspriedumi, tā kā varbūt tādu tev lasīt patiks labāk.. |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 24.05.2025 22:59 |