![]() |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
![]() |
![]()
Raksts
#1
|
|
Valara ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 ![]() |
tātad - iepostojiet te citu autoru dzejoļus - AUTORS OBLIGĀTS.
Aleksandrs Čaks Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairs nezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. Vai tā diena vai nakts, ielās klīstu viens pats, Rauju lapas no kokiem un ceru, Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats, Bet -- tās tukšas es notekās beru. Tad es veros tāpat visos logos, varbūt Tavas acis tur redzēšu spīdam, Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd, Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam. Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst Man no vientuļā mākoņa sejā?... Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst Manā asā un satrauktā dzejā? Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc, Ka tās deg ar tik sarkanu dvesmu?... Šo rakstu rediģēja Alchemy: 02.07.2006 02:44 |
|
|
![]() |
![]()
Raksts
#2
|
|
Kārto teleportēšanās eksāmenu ![]() ![]() ![]() ![]() Grupa: Bijušie Pievienojās: 07.02.04 Kur: The point of no return ![]() |
Fernandu Pesoa
Es ieklausos... Šķiet, ka mani Šai brīdī kāds atceras... Kā mūzika - neatvairāmi Un mānīgi smaržojošs dārzs. Kā atmiņa - līdzīga dvašai, Kā smaids, ko ar pūlēm jauš... Kā cerība, kurai pašai Jau sen vairs cerības nav. Kā lai zinu, ko es gaidu, Ja pat sirds to neizprot.. Vien klausos un jūtu smaidu, Kurš negrib no manis neko. Vēl gribējās ielikt. Ceru, ka neviens neiebildīs pret valodu Прости , я что-то не сказала... Прости, я что-то не сказала. Ну вот.. теперь я говорю. Я так тебя давно искала И все равно ведь ухожу. Я так хочу с тобой быть вместе, Не расставаться никогда, Но не сидится мне на месте - В том мое счастье и беда... Хочу, чтоб звал меня любимой, Хочу дарить свою любовь, Но прохожу я снова мимо. Бурлит во мне шальная кровь. Я не хочу тебя обидеть. Люблю тебя.. виню себя... Скажи, ты будешь ненавидеть, За то, что предала, любя? [dzejolis atrasts i-netā bez autora] Šo rakstu rediģēja Reiki: 07.12.2004 10:24 |
|
|
![]() ![]() |
![]() |
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 10.05.2025 05:52 |