Post-apocalyptic LARP S.U.X, ...this winter Opcijas

[Kamazs]

(IMG:http://foto.inbox.lv/albums/mahrcis/Post-apoc/postapocsux2.jpg)

[Kamazs]

Tā nav postnukleārā ziema. Ir gan vasaras, gan rudeņi, gan pavasari, temperatūra ziemās reizēm nokrītas līdz tiem 45°..iedomājieties Sibīras tundru/taigu un +/- būs priekšstats. Kāpēc tas tā, nav īsti skaidrs, bet saulainu dienu ir ļoti maz, lai neteiktu, ka praktiski nav. Iedomājies Černobiļu, samazini temperatūru un būs ~S.U.X.
Protams, izdzīvot ir ļoti grūti, tas ir viens no galvenajiem spēles balstakmeņiem - pēc nakts iestāšanās ziemā tu esi tikpat kā norakstīts, ja paliec kur ārā. Narkaši un reideri ir atraduši katrs savu veidu, kā pārciest šādu aukstumu kā arī sagādāt barību, kas patiesi nav viegls uzdevums. Pamatā kā vieni tā otri, tā arī trešie vairāk vai mazāk dzīvo uz kaut kādām rezervēm - pirmskara graudiem, konserviem, žāvējumiem..mēs tak labi zinām, ka sintētiskā Salami desa var izturēt 20 gadus bez bojāšanās:D. Tā ir viena no lielākajām problēmām - iztika, jo pašapgāde nenotiek - patērē vairāk, kā saražo. Vasaras ir īsas, ziemas garas, aukstas un tumšas...iespējams, ka visi ies bojā, tiklīdz beigsies pārtika.

Paredzēdams ko tādu, Stepānovs patiesi ķērās pie tā saucamā barības kompleksa izstrādes, kurā vajadzēja atrasties nelielam ganāmpulkam, mākslīgās dienasgaismas lauciņiem utt., bet, tas bija par komplicētu un viņš nepaguva izstrādāt. Kas viņam tomēr izdevās, tas bija - ieaudzēt tā saucamās austersēnes, kas spēj iztikt ar to pašu gaismas minimumu un nelabvēlīgajiem augšanas apstākļiem, kādi ir pieejami. Un tomēr ar to ir krietni par maz, lai līdzvarotu patēriņu. Ciems lēnām, bet neapturami virzās uz badu...

Ar narkašiem un reideriem ir vēl bēdīgāk, jo tiem nav nekā tamlīdzīga. "Reideri" pārtiek no salaupītā, līdz ar to viņi klejo apkārt, īpaši vienā vietā neuzturoties. 2 gadi tomēr ir jau pagājuši un sāk pietrūkt laupījuma... Narkaši, savukārt, tāpat kā sektanti iepazinuši arī sēnes, taču viņus vairāk interesē to halucinogēnais, kā barojošais efekts. Iztikai narkaši cenšas pārtikt no tā, ko sniedz samocītā daba un arī mēģina kaut ko salaupīt, lai gan aktīvās sirošanu dienas tiem jau galā.