Jautājumu un atbilžu sadaļa Opcijas

[Nimue]

Tātad šajā pavedienā varat uzdot konkrētus jautājumus par GP.


Noteikumi par jautājumiem:

1) Jautājumus drīkst uzdot jebkurš - galvenais, lai pārējiem būtu interesanti meklēt atbildes. Nebaidieties, ka citiem jūsu jautājumi var šķist pašsaprotami - ja Jums kaut kas šķiet patiešām nesaprotams - droši jautājiet. (Vienīgais izņēmums - neizmantot šo pavedienu ļaunprātīgi - t.i. izdomāt jautājumus uz kuriem arī jūs paši skaidri ziniet acīmredzamas atbildes tikai, lai paskatītos un pasmietos, kā citi biedri cenšas atbildēt. Ļoti skumji, bet diemžēl bija jāveic šāda piebilde.)

2) Tikai VIENS jautājums vienā rakstā - citādi nav iespējams izdalīt atbildētos jautājumus kopā ar atbildēm saglabājot jautājuma tekstu katra pavediena augšpusē. Tas nozīmē - ja Jums ir vairāk kā viens jautājums, pagaidiet, lai tiek iesūtīta atbilde uz pirmo, un tikai tad rakstiet nākamos - lai neveidotos dubultposti.

Atbildētie jautājumi ar atbildēm tiks izdalīti atsevišķos pavedienos.


Noteikumi par atbildēm:
1) Lūdzu iztiksim bez subjektīviem kategoriskiem savu atbilžu novērtējumiem stilā "nekādu šaubu" "tikai tā vien ir iespējams" utt. Citādi bez strīdiem un asumiem neiztiksim.

2) Lūgums atsaukties uz Tolkīna literāro mantojumu tā pazīstamības secībā. Pirmkārt - uz Gredzenu Pavēlnieku un Hobitu. Otrkārt - Gredzenu pavēlnieka apendiksi. Treškārt - visi pārējie publicētie daiļliteratūrasdarbi par Viduszemi.. Ceturtkārt, un tikai ceturtkārt un tikai tad, ja nekur citur neko citu nevar atrast - Tolkīna vēstules.
Jā, protams, tie ir paša autora apgalvojumi par Viduszemes aspektiem - bet Viduszeme neradās vienā dienā, tā tika pakāpeniski attīstīta, apaudzēta ar vis-ko jaunu, kaut ko agrāku arī pamainot. Netika Viduszemes vēsture veidota kā lineārs stāsts tomēr.
Vēstules, ja ir vēlēšanās, vēlāk var pievienot kā papildus informāciju - bet lūgums, pēc iespējas, tās neizmantot kā argumentu.

3) Vēstules der, ja jautājums ir "ko Tolkīns domāja ar....". Pārējos gadījumos - lūgums analizēt pašus daiļdarbus un atbildi iegūt nevis no kādas pēc vai pirms darba uzrakstīšanas izteiktas domas, bet gan pēc tā, kas ir rakstīts darbu tekstos.

4) Lūgums uz šiem jautājumiem atbildēt biedriem, kas ir lasījuši gana daudz Tolkīna literatūras, lai uzskatītu, ka atbilde ir pilnīga Atbildēm jābūt izsmeļošām (ne tikai vienu vārdu, bet lūdzu arī atsauci uz konkrēto darbu, konkrēto nodaļu).
Hisie-gaur? Dekael? Roviela? Nulukkizdin? Rosie-Cotton? Elentari? feanaro? Kedrik? Silmarien? Fiki? Un visi pārēji, ko šajā brīdī varbūt piemirsu - uz priekšu, šis pavediens domāts jums.



Iepriekšējie jautājumi:
Daži Rosie Cotton jautājumi (iesaku paskatīties, visai interesanti)
Kas ir Gendalfs
Eovinas un Boromira raduraksti, saistība ar Nazgiliem

Šo rakstu rediģēja Nimue: 28.06.2004 17:43

[Elf]

Nu labi, šobrīd ir brīvs brīdis (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Jāsāk ar ārkārtīgi spēcīgu sievieti ar lielu lomu Ardā - Varda Elentari. Viņa radīja gaismu, kas nebija uguns - priekšnoteikumu visai dzīvībai. Ar šo sievišķo tēlu daistās arī, manuprāt, labākais citāts par to, ka sievišķajam un vīrišķajam ir jābūt vienādā pozīcijā:

When Manwe there ascends his throne and looks forth, if Varda is beside him, he sees further than all other eyes, through mist, and through darkness, and over the leagues of the sea. And if Manwe is with her, Varda hears more clearly than all other ears the sound of voices that cry from east to west, from the hills and the valleys, and from the dark places that Melkor has made upon Earth.
Silmarillion, Valaquenta, Of the Valar

Šeit lieliski parādās Tolkīna doma, ka sieviete nav tikai vīrieša papildinājums vai otrādi, bet gan, ka abi vienādi papildina viens otru. Un tāpēc man mute neveras teikt, ka Tolkīns sieviešu tāliem iedalījis marginālu lomu.

Līdzīgi ir arī ar pārējām Valier, kuras nekādi nevar nosaukt par malā atgrūstām uz Valaru fona. Nu kaut vai Aule un Yavanna - zeme(pamats) un viss, kas uz tās aug un zaļo - nav šķirami jēdzieni un papildina viens otru, radot harmoniju.

Hronoloģiski nākamā sieviete, kura tiek izcelta ir Meliana, kurā Elwe iemīlas tik ļoti, ka sākumā dažus gadus pavada mžā, zem zvaigznēm, tikai skatoties uz viņu, saņēmis viņas roku. Ir teikts, ka Meliana daļu savas varas deva Elwem:

Great power Melian lent to Thingol, who himself was great among the Eldar...
The Silmarillion, Of Thingol and Melian

Tieši Meliana pasargāja Doriath izveidojot to, ko sauca par Girdle of Melian un bieži vien viņa pateica Elwem priekšā, ko vajadzētu darīt(tas vai viņš vienmēr klausīja ir cits jautājums). Viņu godāja kā Karalieni, un nebūt ne tikai tāpēc, ka viņa bija kā Elwes sieva. Viņai pat bija savs ģērbonis, turklāt tāds, kuram līdzīgu nav.
Šis stāsts gan nereti tiek nepelnīti aizmirsts, jo to aizēno viņu abu meitas - Luthien stāsts.

Tieši ap šo daiļavu vijas vēlākais iznākums ar Silmarilliem, Feanora zvērestu un Mandosa pareģojuma piepildījumu. Nebijis viņas, nebūtu ne pirmā "jauktā" mīlestība, ne Elwes neprātīgā uzdevuma, ne Luthien bēgšana un palīdzēšana mīlestības dēļ, nedz arī 1 atgūtā Silmarilla. Vai tad ir vēl vairāk būt visu notikumu centrā? Un nevis šādu tādu, bet gan tā laika vienu no svarīgākajiem, leģendas centrā.
Un tas ir viņas nopelns, ka šim stāstam būtu laimīgas beigas:

These were the choices that he gave to Luthien. Because of her labours and her sorrow, she should be released from Mandos, and go to Valimar...
But the other choice was this: that she might return to Middle-earth, and take with her Beren, there to dwell again but without certitude of life or joy.Then she would become mortal, and a subject to a second death, even as he; and ere long she would leave the world for ever, and her beauty become only a memory in song. This doom she chose...
The Silmarillion, Of Beren And Luthien

Tad ir cilvēku cilts sieviete - Haleth -, kas man ļoti atgādina Eowinu. Viņa tiek aprakstīta kā lepna, drosmīga un stipra..savas cilts vadone. Bet grāmata runā pati par sevi:

..., for Haleth was a woman of great heart and strength..
the Sillmarillion, Of The Coming Of Men Into The West

Haleth held the people together, though they were without hope...

...they took Haleth for their chief; and she led them at last to Estolad where they dwelt for a while.

But they remained people apart, and were ever after known to Elves and Men as the people of Haleth. Haleth remained their chief while her days lasted...
The Silmarillion, Of The Coming Of Men Into The West

Pēc šiem citātiem var spriest, ka viņas loma bija daudz svarīgāka, nekā viena otra vīrieša - cilvēku cilts vadoņa - loma Viduszemes vēsturē.

Vēl no cilvēkiem jāmin Morwena, Hurina sieva. Par viņas nozīmi izcili liecina šis citāts:

But so great was the beauty and majesty of the Lady of Dor-lomin that the Easterlings were afraid, and dared not to lay hands upon her or her household; and they whispered among themselves, saying she was perilious, and a witch skilled in magic and in league with the Elves.
The Silmarillion, Of Turin Turanbar

Vai tad viņa nebija ietekmīga sieviete? Tieši viņas lēmums - sūtīt savu dēlu uz Doriath pie Elwes un Melian ietekmēja Viduszemes vēsturi. Arī viņas meita, Nienora, drosmē tālu neatpalika no mātes:

...Nienor was bidden to remain behind. Yet the fearlessness of her hose was hers; and in an evil hour, in hope that Morwen would return if she saw that her daughter would go with her into peril, Nienor disguised herself as one of Thingol's people and went with that ill-fated riding.
The Silmarillion, Of Turin Turanbar

Protams, nevar nepieminēt Gondolinas dāmas - Aredhelu, kas netieši noveda Gondolinu pie tās sabrukuma(nemaz ne nenozīmīgs stāsts), un Idrilu, kas izglāba Earendilu, savu dēlu, kad krita Gondolina, tādejādi arī izglāba Cilvēku un Elfu cerību.
Arī Elwinga, kas metās jūrā ar Silmarillu, nedrīkst tikt aizmirsta, jo tieši viņa nogādāja Silmarillu Earendilam, savam vīram, gandrīz zaudējot dzīvību.

For Ulmo bore upElwing out of the waves, and he gave her the likeness of a great white bird, and upon her breast there shone as a star the Silmarill, as she flew over the water to seek Earendil her beloved.
***
And it is sung that she fell from the air upon the timbers of Vingilot, in a swoon, nigh unto death for the urgency of her speed...
The Silmarillion, Of The Voyage Of Earendil

Akmens un zudušās cerības dēļ viņi uzsāka bīstamo ceļu uz paslēpto Valinoru. Nebūtu Elwingas, iespējams, nebūtu Silmarils nokļuvis Valinorā un nebūtu Valari atkal atklājuši Valinoru Elfiem.
Un to, ka Galadriela bija galvenā Lorienas mežos un ne mazāk cienīta Elfu valdnieku vidū, ceru neviens neapšauba.

Protams, varu turpināt ar piemēriem, bet diez vai tas ir nepieciešams (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Uzskatu, ka ar šiem citātiem un aprakstiem pietiek, lai saprastu, ka Tolkīns sievietēm savos darbos nav ierādījis malējo lomu kā kaut kā labāka papildinājum - sieviešu tēli veido vēsturi un ir notikumu centrā. Vienkārši, Tolkīns ir sarakstījis ļoti daudz un nav sieviešu drosmi un pašaizliedzību, kā arī lielo nozīmi aprakstījis "a la Xena Warrior Princess"(Un liels paldies viņam par to). Tāpēc, varbūt, tā nelec tik ļoti acīs(lai gan.. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/rolleyes_a.gif) ), bet tā ir skaisti aprakstīta un galvenais - tā IR.