Ceļotāju miegs [MP]..., Aiziet !!! |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļotāju miegs [MP]..., Aiziet !!! |
26.09.2003 18:29
Raksts
#1
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas Grupa: Biedri Pievienojās: 19.09.03 Kur: Svešā ādā Grafiķis 2007 |
Falipne klusi krāmēja savas mantas jaunajā "Raniel Day" mugursomā, kuru viņai bija ieteikusi Klinta... Falipne cerēja , ka šoreiz viņu ceļojums un pūles nebūs veltīgas... Viņai klāt pieslāja Rasmuss... " Neuztraucies... šoreiz tas būs pa īstam..." viņa teica un turpināja somā likt burvju ieročus un kartes... " Šoreiz es mūs vadīšu, bet tev būs jāpalīdz, jo tā taču ir Ūdenskritumu zeme, mūsu mājas".... Falipne domāja , vai Melkors viņiem sekos arī turp, kur jāiet cauri Nīrmelmijnosa mežam ...
Falipne ar Rasmusu ātri nokļuva pie pagājušā gājiena sākumpunkta svētvietas... Viņa domāja, kas tagat notiks... Vai visi ieradīsies - Klinta, Grova, Daniela, Sharlle un pārējās... Viņai bija bail, ka atkal viņas varētu nonākt pie secinājuma ka atbildes nav, un tad viņu asins izliešanas būtu bijušas veltas kā toreiz, kad Pergaments pazuda...Pat nenonākušas līdz galam viņas bija griezušās atpakaļ... Falipen cerēja drīzāk ieraudzīt Klintas gaišo stāvu, bet tomār aizsnaudās, jo bija pārgurusi no sapņiem, kuri rāda , ka viņas ir klāt, bet atbildes nav... Un viņa aizmiga, gaidot Klintu un pārējās ... Viena... Ar vienradzi pie sāniem.... (man jāiet... es būšu pirmdien.....Sorr) |
|
|
03.10.2003 14:32
Raksts
#2
|
|
Valara Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 |
(tev jāzina, ka Klinta neraud nekad!!!!!! TURKLĀT manas domas tu lasīt nevari. man ir ļoti stiprs bloks, kas iztur pat paparaci, labi, šoreiz vēl jā, teiksim, es piemirsu bloku, bet nākamreiz nē.)
Klinta pamodās no griezīgas balss... Lieliski, pamosties un nejaucēni tev blenž sejā. "Tā," Klinta noteica, steigšus pieslejoties sēdus, "es vairs nekad nesūdzēšos par to, ka pamostoties man acu priekšā atkritumu konteiners." Klinta nikna palūkojās uz Melkoru: "Nevajag, ja? Ja viņš kalpotu pie tevis, viņš jau sen tev visu būtu izpaudis, un tu visu zinātu - par mani, par Pergamentu... Jā, viņš zināja, kur tas ir un kā to dabūt. Un, ja viņš strādātu pie tevis, tu to sen būtu dabūjis." Klinta raudzījās cieši Melkora acīs. Viņa nekad nesaprata, kā cilvēki var nepanest kāda skatienu, taču viņas acis ļoti bieži citiem lika atkāpties. "Es zinu patiesību," viņa noteica klusi un nicīgi, "un tici man - es esmu divkārt spēcīgāka par visiem maniem senčiem, kopā liktiem. Ja nevēlies, lai es tev uzspridzinu to iedomīgo priekšmetu, ko tu sauc par galvu, tad labāk atlaid mani. Vai atdod zizli. VAI UZTAISI SAVĀ PILĪ JĒDZĪGUS APSTĀKĻUS! Tu esi budistu mūks, vai?" Šo rakstu rediģēja Bafija: 03.10.2003 14:36 |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 14.06.2024 17:19 |