Ceļotāju miegs [MP]..., Aiziet !!! |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
Ceļotāju miegs [MP]..., Aiziet !!! |
26.09.2003 18:29
Raksts
#1
|
|
Krāmē plauktos Izgaistošās izgaišanas grāmatas Grupa: Biedri Pievienojās: 19.09.03 Kur: Svešā ādā Grafiķis 2007 |
Falipne klusi krāmēja savas mantas jaunajā "Raniel Day" mugursomā, kuru viņai bija ieteikusi Klinta... Falipne cerēja , ka šoreiz viņu ceļojums un pūles nebūs veltīgas... Viņai klāt pieslāja Rasmuss... " Neuztraucies... šoreiz tas būs pa īstam..." viņa teica un turpināja somā likt burvju ieročus un kartes... " Šoreiz es mūs vadīšu, bet tev būs jāpalīdz, jo tā taču ir Ūdenskritumu zeme, mūsu mājas".... Falipne domāja , vai Melkors viņiem sekos arī turp, kur jāiet cauri Nīrmelmijnosa mežam ...
Falipne ar Rasmusu ātri nokļuva pie pagājušā gājiena sākumpunkta svētvietas... Viņa domāja, kas tagat notiks... Vai visi ieradīsies - Klinta, Grova, Daniela, Sharlle un pārējās... Viņai bija bail, ka atkal viņas varētu nonākt pie secinājuma ka atbildes nav, un tad viņu asins izliešanas būtu bijušas veltas kā toreiz, kad Pergaments pazuda...Pat nenonākušas līdz galam viņas bija griezušās atpakaļ... Falipen cerēja drīzāk ieraudzīt Klintas gaišo stāvu, bet tomār aizsnaudās, jo bija pārgurusi no sapņiem, kuri rāda , ka viņas ir klāt, bet atbildes nav... Un viņa aizmiga, gaidot Klintu un pārējās ... Viena... Ar vienradzi pie sāniem.... (man jāiet... es būšu pirmdien.....Sorr) |
|
|
02.10.2003 17:32
Raksts
#2
|
|
Valara Grupa: Biedri Pievienojās: 22.08.03 Kur: kaut kur te Dzejnieks 2008 |
(Aglaos tevi nelaidīs mugurā)
Klinta nopūtās. "Jā, man viss kārtībā," viņa sev teica un pasauca Aglaos. Gandrīz notriecis no kājām Falipni, tas atskrēja pie viņas. Klinta uzkāpa Aglaos mugurā un sāka meklēt Melkoru. tā, kur viņš palika - padomā, notriekt Viņu, tas ir, Klintu no zirga... Klinta dusmīga jāja tik ātri, ka neviens viņu nevarēja izsekot. Viņa ieraudzīja kādu, vēl joprojām turot rokās zobenu. "Melkor," viņa nošņāca, "ja tu būtu savainojis Aglaos..." Klinta iebakstīja ar zizli Melkoram bruņās. "Zini ko," viņa sacīja, "es, protams, neko nesaku, bet par modi tev nav sajēgas." Klinta jau atvēzēja zizli, kad kaut kas viņai iesita pa galvu. Klinta nokrita, pagūdama vēl saskatīt kādu mazu, pret''igu radījumu, kuru Melkors uzslavēja un tad smīnīgi aplūkoja Klintu. "Ferte," Klinta vēl nočukstēja, bet Melkors to nedzirdēja. Aglaos iezviedzās un atradās jau citur. Aglaos nebija pelnījis sāpes. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 15.06.2024 00:31 |