Ekipējuma radīšana, paņēmieni, materiāli un citi prikoli Opcijas

[Grims]

Var jau būt ka šāds pavediens kaukur ir (vajadzētu takš būt), bet vismaz šajā sadaļā (kur tam jābūt) es tādu neatradu.

Konkrēti mani interesē bruņu un popētu zobenu radīšana.

Par bruņām.

Domāju radīt sev ķēžu bruņas. Esmu dzirdējis par mītisku/maģisku metodi, kā padarīt dzelzs (vai tērauda, vai kaukā kam formulā ir Fe) stiepli tik mīkstu, ka ar rokām var locīt, bet pēc tam pataisīt tik cietu, ka zobins cauri neiet.
Vai kāds zina par šito kauko tuvāk? Galvenā problēma ir tā ka cietas bruņas radīt grūti, bet mīkstas izjuks pašas no sava svara (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Par zobeniem.

Kāds *šķībs skats Andžas virzienā* reiz solīja vienā pavedienā ievietot manuāli kā radīt popētus zobenus, bet kad pēdējoreiz tur ieskatījos, nekā tāda nebija, tad nu kāds *taisns skats visa bara virzienā* varētu mani (un pārējos censoņus) apgaismot šajā pavedienā.

[Farliner]

Bet ja ķēžu bruņas ir tik sliktas un plātņu bruņas tik labas, tad kādēļ maille vispār tika izgudrots? Nevarētu būt, ka vispirms izdomāja kabināt kopā gredzentiņus, lai radītu bruņas un tikai tad nāca lielā atklāsme par vienlaidus ````ķa plātni.
Un vispār - ja platemale ir tik viegls, tad kādēļ viduslaiku bruņiniekiem vajadzēja īpaši stiprus zirgus, lai tie spētu viņus panest pilnā bruņojumā? Kādēļ tāds plātņu bruņās tērpts kareivis bez zirga vispār nespēja sakarīgi pacīnīties?

Nu, ja tu kaut el ko nbo vēstures vēl atceries, tad maile ir krietni senāks brunu variants, kā plākšņu bruņas, jo gredzenu gatavošanai nav nepieciešamas liela izmēra viendabiga metala plātnes, un pret grizieniem un cirtieniem tās sargā gluži labai. Plakšņu bruņas vesturē parādas vairākos gadījumos:
a) augsti attīstīta valsts ar lielu armiju apgādā to ar izturīgām bruņām (Romas imperija un leģionāru Lorica Segmentata)
(IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) mainās kaujas taktika un paradas ieroči, pret ko agrāki bruņu tipi ir mazefektīvi (14 gadsimts, kad plaksņu bruas sāk aizstat maile, un plašu pielietojumu piedzīvo arbaleti, kas spe cauršaut bruņukreklus, bet noslīd gar plākšņu bruņām).

Par to, ka bruņās tērpti kareivji nevarēja sakarīgi pacīnīties - pilnīgs stulbums! Pilns kaujas bruņu komplekts (krūšu bruņas ar pieskaņotu roku un kāju aizsardzību + ķivere) svēra kaut kur starp 20 un 30 kg, un katra detaļa ir tā pielāgota cilvēkam, kas to valkā, lai samazinātu traucēkļus kaujai. Kara zirgam ir jaspēj panest savu bruņu+ jātnieka un tā bruņu smagums gan ilgu laiku un bez tam jāvar strauji uzņemt ātrumu, lai ar savu inerci papildinātu jātnieka pīķa trieciena efektu.

Sviven - pirmkārt, lielos "spaiņus" parasti vilka virs bacineta, un pārejot tuvcīņā atmeta nost (tie pallika karājoties īpašā ķēdē), otrkārt, tos, kurus valkaja atsevišķi, vilka virs "arming cap" - tadas kā mīkstinātas kapuces, nejaukt ar coif - kapuce, kas veidota no maile pinuma.

Par Cēsīm - neaizmirsti, ka tur cīņas notiek ne vienmēr kājnieku kaujai piemerotā ekipejumā, un, mums nav mērķa vienam otru [patiesi nobeigt, kas notiktu situācijā, kad kādam karotājam viņa ekipejums sak truacet cīnīties. Bez tam, bieži vien pirma kaujas ķiveres tiek aizdotas (vins kluba biedrs aizdod otram kiveri, ja pirmajam tādas pašam nava). Gadās arī negadijumi, kā Cēsīs III, kad A. Geidānam pretinieks nocirta kiveres sejsega stiprinājumu - varbūtība, ka tas notiks ir neliela, bet dažkārt gadās, un, rezultātā, ķiveres sejsegs vairs nebija fiksejams.


CITĀTS (Svivens @ 30.08.2004 09:02)
Tomeer veelajos viduslaikos, aii brunjiniekiem naacaas aizvienvairaak ciiniities bez zirga. Tas taapeec, ka attiistiijas dazjaadi sjaujamierocji (arbaleti, slavenie anglju loki un peediigi arkebuuzas) un kavaleerija, kljuva vieglaak ievainojama. Ja meerkjis tuvojaas lielaa aatrumaa, vinja brunjas ir vieglaak paarsist ar bultu.


Tas apgalvojums par vieglāku caursišanu gan nav īsti pamatots (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Kustīgam mērķim grūtāk trapīt...

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 30.08.2004 22:42