SLS4 - kā tās lietas tika darītas, Viss, kas patika un nepatika Opcijas

[Lia'angia]

Nu es (laikam jau pirmā no visiem, kas brauca šodien) esmu atpakaļ no SLS4.
Kopējais iespaids par spēli - visai nekāds. Pa lielai daļai esmu vainojama es pati - nespēju notēlot savu Gundegu kā jukušu, nespēju vispār "noķert" spēli. Negribējās piespiesties, lai radītu teātri sev pašai. Un bija sajūta, ka citiem tas ne tik nav vajadzīgs. Izņēmumi - abi vakari, kad notika burzīšanās ap krogu un virtuvi, kad notika sarunas, strīdi un dzīru līksmības. (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pa dienu es, kā jau kārtīga senlatviešu sieviete, ganīju savu bērnu (kurš nemitīgi krita uz nerviem karadraudzei un kalējam :blink: ), šuvu drēbes, palīdzēju virtuvē... Un viss. Gribējās vairāk asuma, vairāk piedzīvojumu, satraukuma, spriedzes...
Pagājušo reizi katalizatora lomu spēlēja piecbrālīši, bet šoreiz lībieši vienkārši dzīvojās savā nodabā un spēles beigās tika "iznesti" vairāk garlaicības, ne nepieciešamības pēc.
Labā puse - mēs vismaz mēģinājām veidot normālas kaimiņu attiecības ar lībiešiem, risinājām normālu mierlaika dzīvi, tātad - dzīvojām tā, kā cerēja dzīvot senās Daugmales iedzīvotāji. Pa laikam patirgojāmies ar tirgotāju, pa laikam kašķējāmies savā starpā...
Priecēja, ka lībiešu nometne bija patiesi mazpazīsatama, un iespaids par cilvēku netraucēja veidot iespaidu par tēlu... Vairākām meitenām un puišiem bija brīnišķīgi tērpi. Daļai gan tādi visai... nosacīti.
Žēl, ka zemnieki bija spiesti aizbraukt ātrāk, arī ar viņiem nepaguvām izspēlēties... (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

Un saldajā ēdienā - joki, ko es pierakstīju šīs spēles laikā.


Par stipriem vārdiem
- Krīvs, iedzēri? Saki stipros vārdus kriviču mēlē!
-Aiz upītes pār kalniņu uz upīti!
Pēc nākamās iedzeršanas reizes vārdi bija stipri īsāki:
- Arrrrgh

Par izskatu
- Laucis? pēc kā viņš izskatījās?
- Nūūū... Pēc Aika!

Par attieksmi
Nāk zemnieks (Urdrunirs). Es skatos, vai viņam ir baltā bantīte ap galvu vai nav. Zemnieks:
- Tu uz mani neskaties, es esmu visai miris!
Kad viņš pēc brīža nāk atpakaļ, mana meita viņu sagaida ar vcārdiem:
- Tu esi miris! Ho-ho-ho! (Salaveča balsī)

Par krīvu vairošanos
Krīvs "piedzēries" iekrīt žagaru čupā.
- Ei, krīvs žagaros tup!
- Olas dēs, vai?

Par vārda spēku
Ū```` iereibis baras uz kādu lībieti:
- Ko tu te izrunājies? Nāc šurp un dzer sausu!
Lībietis izdzer arī. Ū```` ieskatās kausā un pikti konstatē:
- Padomā! izrija tukšu!

Par atrašanās vietu
Gundega iet pie tēva ar nodomu izdiņģēt malku balzama.
- Tēti, tēti, tēti...
- Paņem man starp kājām! Un pēc tam noliec atpakaļ!

Par nešļavām:
- Nešļavu ar roku nedrīkst ņemt!
- bet ar karoti?

Par trauku saturu
- katls ir pilns līdz augšai!
- Kur te ir zalkši?

Par darbības plāniem
- Noķersim, nositīsim, apraksim un tad vēlreiz noķersim!
- Paga, paga, tos, ko aprok, vairs ķert nevajag! Tos vajag izrakt!
- Labāk nevajag arī rakt...

Par attieksmi
kalējs modina pilskungu
- Pilskalnam var uzbrukt!
-Nu un?

Par personības dalīšanos
Virsaitis:
- Tu no manas meitas telts izlīdi kā krīvs vai kā meistars?

Par redamību
- Tēvs, kur tu bez biksām ej?
-Tu tak viņu neredzi!
- Ā, nu tad ej!

Par sarunām ar mirušajiem
karadraudze nāk no sirojuma. Virsaitis:
- Vai visi dzīvi?
mednieks:
- nē, mēs esam beigti!

Par to pašu.
Virsaitis:
-Tēvs, vai tā ir taisnība, ka tu esi saindējies un nomiris?
Ū````:
- Bet protams!

Par sagaidīšanas veidiem
kalēja saderētā sagaida savu līgavaini ar smaidu un metas ap kaklu. Virsaitis grūtsirdīgi:
- Lūk šitā ir jāsagaida vīrs mājās, nevis ar pārgrieztu rīkli!

Par attieksmi vēlreiz
Silma pieiet pie Rasas un uzliek roku uz pleca:
- Tev laikam vectēvs ir miris...
- kā?
- Nu sēž mājā un neatbild...

[Urdrunir]

Piebildīšu, ka GM nemeklē kaut kādus "attaisnojumus" tam kādēļ spēle neizdevas tāda, kādu gribējās, bet gan cenšas savākt informāciju par vājajiem un stiprajiem punktiem, lai nakotnē kļūdas labotu.

Nu, tad!
1. Es domāju, ka SLS5 rīkot būtu kaitīgi. Vajadzētu rīkot spēli par to pašu laikmetu un tematiku, bet norobežot to jau ar pašu nosaukumu. Taisiet Pērkona spēles 1 vai jebko citu, bet ne SLSX.

2. GM jāsadala pienākumi pirms spēles. 4 GM ir pietiekoši, lai nokontrolētu 30+ cilvēkus, ja laicīgi sagatavojas. Viens atbild par ekipējumu un drēbēm, cits par leģendām, cits savā nodabā taisa kvestus. Un paziņojiet par to spēlētājiem, lai viņi zina pie kā griezties dažādos jautājumos.

3. Spēlei ir akūti nepieciešami NPC. Ja spēles vadītāji nevēlas paši pildīt šo lomu, tad vajag dabūt NPC komandu. Ar 5-6 nobriedušiem cilvēkiem vajadzētu pietikt. Tiem ir jābūt cilvēkiem, kas liek spēlētājiem kaut ko darīt un ir gatavi tēlot sliktos, kuriem acīmredzami jāmirst no labo rokas.

4. Ja meistari negrib spēlētāju griešanu, tad viņiem ir jādod vardarbīgākajiem spēlētājiem iespēja medīt lielos lāčus, kaut sireniekus un meklēt mežā trakus āžus.

5. Spēlētāji ir jāvada, t.i. tiem ir jādod uzdevumu, kurus tie var pildīt. Ne visi cilvēki pratīs sev leģendā iepīt nodarbošanos. Daudzi sagaida, ka viņiem spēles laikā tiks piedāvāts darīt kaut ko papildus. Bez tam meistaru sagatavoti uzdevumi labāk sasaistās ar kopējo spēles ideju nekā tie, kurus varētu izdomāt paši spēlētāji.

6. Ir kāda lieta, ar kuru man pašam kā spēļu vadītājam ir grūti sadzīvot, bet tā ir svarīga. Meistariem jābūt gataviem, ka spēle aizies greizi. Spēlētāji mēdz visu salauzt un iznīcināt saknē. Manuprāt galvenā visu SLS kļūda ir skarbs railroadings. Atsakieties no pilnīgi reāla setinga. Uztaisiet mitoloģizētu Māras Zemi. Būs vieglāk izskaidrot kāpēc daži vēsturiski notikumi notiek ne gluži vēsturiski, kā arī nevajadzēs satraukties, ka kāda komanda uztaisa pilnīgi alternatīvu vēsturi.

7. Un šis SLS spēlētājiem. Biedrīši, jūs pajautājiet meistariem uz ko īsti braucat. Kas tai spēlē būs. Un neliecieties mierā, kamēr nebūsiet ieguvuši skaidru atbildi. Bet, kad uzzināsiet, tad izlemiet, vai tā spēle jums tiešām der. Ja nē, tad nemociet sevi, nebrauciet. Ticiet man, spēle drīkst nepatikt, bet, ja esat tajā iekūlušies nevienam padoma neprasot, tad daļēji esat paši vainīgi.

Aptuveni tā! Es gribēju rakstīt īsi. Ceru, ka to nesapratīs kā rupjību.