"Troļļu Naktis 2" atsauksmes, Kas notika un kā patika Opcijas

[Martins]

Puff. Esmu mājās no TN2 un atkal jau piekusis. Izskatās, ka šovasar piedalos praktiski visos še apspriestajos brīvdabas lomu spēļu projektos. Un nemaz ar' nav slikti.

Nerakstīšu secīgu atskaiti, jo slinkums un kam to vispār vajag? Rakstīšu tikai to, kas man šķita ievērības cienīgs.

Purgāla zemes. Spēles norises vieta man patika. Pat ļoti. Tas bija kādus kilometrus 10 no Murjāņiem, kas nozīmēja, ka, ja vien ir, kas aizved/atved līdz Murjāņiem (mums bija), tad Rīgā var nokļūt pavisam ātri. Patīkami, ja nav stundām ilgi jākratās piebāztā autobusā vai vilcienā. Viena no dalībnieku nometnēm, kurā apmetos es arī bija Gaujas krastā uz smilšu sēres. Man grūti iedomāties labāku vietu, kur ūdens, lai peldētos būtu vēl tuvāk. Spēles teritorijā bija priežu mežs, ar krūmājiem aizaudzis upes krasts un arī paliels gabals ne pārāk staigna purva. Pat neskatoties uz odiem (bet kur gan to nav?) tā bija man ļoti, ļoti tīkama apkārtne.

Blangtroll. No man zināmajiem forumiešiem spēlē piedalījās aivv, zanete, yume, aikis, elernass, dvēselīte, es pats, andzs un kamazs (kā vadītāji). Vēl daži cilvēki bija it kā kaut kur redzēti, bet nezinu, vai no foruma. Kopā dalībnieku bija ap trīsdesmit. Pats es spēlēju (vienu no diviem) ziemeļnieku ieceļotājiem vārdā Rollo, jeb Rolis. Šoreiz spēles vārdus gan izmantoja pamīšus ar īstajiem vai foruma nikiem, tamdēļ par Rollo mani (cik atceros) vispār neviens nenosauca. Gribu minēt tos, kuri man spēlē likās vissimpātiskākie tēli. Gan apģērba, gan krāsojuma, gan arī izturēšanās ziņā, manuprāt, balva par vislabāko trolli pienākas aivv. Briesmīgs, bet visnotaļ simpātisks troļļu šamanis ("Mēs esam pārākā rase!") Aplausi no manis. Otrs jautrākais spēlētājs, kura vādu tā arī neuzzināju, bija baltā improvizētā kleitā/uzsvārcī ar pamatīgu šķēlumu tērpies (mākslīgi) blonds puisis no ciematneiku komandas. Savā starpā mēs viņu saucām par "blondo grēku". Lai arī pārlieku aktīvs un brīžiem nevajadzīgi naidīgs pret visu ne-ciematniecisko (toļļiem, ziemeļniekiem, laupītājiem u.c.) viņa klātbūtne, jancīgie izteikumi un iespēja pasmieties par viņu (nebūt ne ļauni) darīja kopā pavadīto laiku jaukāku. Balva par dabisku neatdarināmu oriģinalitāti pienākas "blondajam grēkam".

Ziemeļnieku sūtnis. Ne viss izgāja tik gludi kā gribētos. Dalībnieku neierašanās dēļ noplīsa manai komandai (ziemeļniekiem) paredzētā sižeta līnija, kamdēļ visi četri ziemeļnieki jau pirmajā spēles pēcpusdienā palika tādi kā bezdarbnieki, kuru vienīgais patīkamais laika pavadīšanas veids bija karošana ar troļļiem. Man palika iespaids, ka spēle vispār bija vairāk orientēta uz cīņu ar mīkstinātajiem ieročiem nekā uz jebko citu. Nepārprotiet mani, tas nav nekāds pārmetums! Kā man kāds teica pēc spēles - "Sen nebiju tā izārdījies!" un tie, kuriem gribējās droši un sirsnīgi izplūkties, šo prieku dabūja pa pilnam. Notika arī kaut kādas sižetiskas darbības, tomēr no ciemata komandas pusē esoša varoņa viedokļa skatoties, spēle vairāk atgādināja parastu karu starp cieminiekiem un troļļiem. Parastais scenārijs, kurš atkārtojās reizes piecas bija - cieminieki sataisās un dodas sist troļļus. Tikmēr torļļi ierodas ciemā, nogalina visus iepakaļ palikušos cieminiekus. Izdzīvojušie cieminieki tvarsta ar jaunāko diversiju apmierinātos toļļus pa mežu, kamēr visus izķer vai izklīdina. Atkārtot no sākuma.

Nenopietni ļaudis. Lai arī mans varonis savus mērķus spēles pasaulē realizēt nespēja, tomēr spēles gaisotne man visnotaļ patika. Varbūt par vislabāk no visām trim šīs vasaras spēlēm, kurās tiku ņēmis dalību. Tieši ar savu labsirdīgi (paš)ironiski pielaidīgo attieksmi pret sižetu, spēlētāju tērpiem un runām, cīņām un komandu "konfilktiem". Patīkami iztrūka grumbās savilktas spēlētāju pieres, kuri mēģina saprast, ko tad nu spēles vadītāji sagaida no viņiem. Katrs izklaidējās, kā prata un (vismaz es) nedzirdēju nevienu skaļi izteiktu pārmetumu, ka tā vai cita izklaide neatbilstu spēles pasaulei vai garam. Lielā mērā tas ir vadītāju nopelns, taču arī paši spēlētāji, saprotams, nebūs bez vainas. Teiktu, ka man šī bija spēle ar patīkami dabisku un nesamākslotu gaisotni.

Atsevišķs paldies Yumei, Aikim, Andžejam un Žanetei, ka neslinkoja un nepalika mājās. Man bija labi ar jums, "vienkārši ceļotāji" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Beachboy]

man jau šķiet nedaudz dīvaini izcelt pāris fanātus, jo man izskaatījās, ka visi ir iejutušis(nu ja neskaita "kur tu esi" pa mobilo no dažiem uc.), bet arī no otras puses varbūt daži izcēlās dēļ tā ka bija daudz 'zaļo' LARPG'istu, kam piemēram izveidojas neliels šoka stāvoklis ieraugot pirmo pretinieku, vai aizmirstās punkti kaujas laikā, jo tas nav darīts(kautgan arī man ši bija pirmā LARPG, bet mani nezkapēc izceļ). atrisinājums varētu būt - varētu sarunat tiešām 'šamanēšanas'un cīņas tusiņus, kur vairāk pieredzējušie pamāca jauniņos un vajadzētu vēl pafilmēt, un ņemt arī jauniņos(arī uz filmēšanu es atbraucu galīgi neko nezinot, bet cik sapratu arī tad neizgāzos). tas tā - nu man tā likās..

P.S.
'kā saprast ka tu esi iejuties lomā...'
Pakalns. Melns, izdedzis pakalns. Šķiet varētu uzkāpt.. hmm, vējš sāk parādīties, kautgan es esmu spēris tikai vienu soli uz melnās zemes, jeb vēja nemaz nav?.. wow, kautkas te nav tīrs - jo augstāk kāpju, jo vējš stiprāks. būs sūdi! zosāda jau uzmetusies.. kalna gals. apmetni rausta vējš.. 'vainu šeit ir noticis kāds spēcīgs cīniņš vai arī te ir kas cits maģisks'....
(Katra-Atra atmiņas no kādas dienas troļļu zemē..)