"Troļļu Naktis 2" atsauksmes, Kas notika un kā patika Opcijas

[Martins]

Puff. Esmu mājās no TN2 un atkal jau piekusis. Izskatās, ka šovasar piedalos praktiski visos še apspriestajos brīvdabas lomu spēļu projektos. Un nemaz ar' nav slikti.

Nerakstīšu secīgu atskaiti, jo slinkums un kam to vispār vajag? Rakstīšu tikai to, kas man šķita ievērības cienīgs.

Purgāla zemes. Spēles norises vieta man patika. Pat ļoti. Tas bija kādus kilometrus 10 no Murjāņiem, kas nozīmēja, ka, ja vien ir, kas aizved/atved līdz Murjāņiem (mums bija), tad Rīgā var nokļūt pavisam ātri. Patīkami, ja nav stundām ilgi jākratās piebāztā autobusā vai vilcienā. Viena no dalībnieku nometnēm, kurā apmetos es arī bija Gaujas krastā uz smilšu sēres. Man grūti iedomāties labāku vietu, kur ūdens, lai peldētos būtu vēl tuvāk. Spēles teritorijā bija priežu mežs, ar krūmājiem aizaudzis upes krasts un arī paliels gabals ne pārāk staigna purva. Pat neskatoties uz odiem (bet kur gan to nav?) tā bija man ļoti, ļoti tīkama apkārtne.

Blangtroll. No man zināmajiem forumiešiem spēlē piedalījās aivv, zanete, yume, aikis, elernass, dvēselīte, es pats, andzs un kamazs (kā vadītāji). Vēl daži cilvēki bija it kā kaut kur redzēti, bet nezinu, vai no foruma. Kopā dalībnieku bija ap trīsdesmit. Pats es spēlēju (vienu no diviem) ziemeļnieku ieceļotājiem vārdā Rollo, jeb Rolis. Šoreiz spēles vārdus gan izmantoja pamīšus ar īstajiem vai foruma nikiem, tamdēļ par Rollo mani (cik atceros) vispār neviens nenosauca. Gribu minēt tos, kuri man spēlē likās vissimpātiskākie tēli. Gan apģērba, gan krāsojuma, gan arī izturēšanās ziņā, manuprāt, balva par vislabāko trolli pienākas aivv. Briesmīgs, bet visnotaļ simpātisks troļļu šamanis ("Mēs esam pārākā rase!") Aplausi no manis. Otrs jautrākais spēlētājs, kura vādu tā arī neuzzināju, bija baltā improvizētā kleitā/uzsvārcī ar pamatīgu šķēlumu tērpies (mākslīgi) blonds puisis no ciematneiku komandas. Savā starpā mēs viņu saucām par "blondo grēku". Lai arī pārlieku aktīvs un brīžiem nevajadzīgi naidīgs pret visu ne-ciematniecisko (toļļiem, ziemeļniekiem, laupītājiem u.c.) viņa klātbūtne, jancīgie izteikumi un iespēja pasmieties par viņu (nebūt ne ļauni) darīja kopā pavadīto laiku jaukāku. Balva par dabisku neatdarināmu oriģinalitāti pienākas "blondajam grēkam".

Ziemeļnieku sūtnis. Ne viss izgāja tik gludi kā gribētos. Dalībnieku neierašanās dēļ noplīsa manai komandai (ziemeļniekiem) paredzētā sižeta līnija, kamdēļ visi četri ziemeļnieki jau pirmajā spēles pēcpusdienā palika tādi kā bezdarbnieki, kuru vienīgais patīkamais laika pavadīšanas veids bija karošana ar troļļiem. Man palika iespaids, ka spēle vispār bija vairāk orientēta uz cīņu ar mīkstinātajiem ieročiem nekā uz jebko citu. Nepārprotiet mani, tas nav nekāds pārmetums! Kā man kāds teica pēc spēles - "Sen nebiju tā izārdījies!" un tie, kuriem gribējās droši un sirsnīgi izplūkties, šo prieku dabūja pa pilnam. Notika arī kaut kādas sižetiskas darbības, tomēr no ciemata komandas pusē esoša varoņa viedokļa skatoties, spēle vairāk atgādināja parastu karu starp cieminiekiem un troļļiem. Parastais scenārijs, kurš atkārtojās reizes piecas bija - cieminieki sataisās un dodas sist troļļus. Tikmēr torļļi ierodas ciemā, nogalina visus iepakaļ palikušos cieminiekus. Izdzīvojušie cieminieki tvarsta ar jaunāko diversiju apmierinātos toļļus pa mežu, kamēr visus izķer vai izklīdina. Atkārtot no sākuma.

Nenopietni ļaudis. Lai arī mans varonis savus mērķus spēles pasaulē realizēt nespēja, tomēr spēles gaisotne man visnotaļ patika. Varbūt par vislabāk no visām trim šīs vasaras spēlēm, kurās tiku ņēmis dalību. Tieši ar savu labsirdīgi (paš)ironiski pielaidīgo attieksmi pret sižetu, spēlētāju tērpiem un runām, cīņām un komandu "konfilktiem". Patīkami iztrūka grumbās savilktas spēlētāju pieres, kuri mēģina saprast, ko tad nu spēles vadītāji sagaida no viņiem. Katrs izklaidējās, kā prata un (vismaz es) nedzirdēju nevienu skaļi izteiktu pārmetumu, ka tā vai cita izklaide neatbilstu spēles pasaulei vai garam. Lielā mērā tas ir vadītāju nopelns, taču arī paši spēlētāji, saprotams, nebūs bez vainas. Teiktu, ka man šī bija spēle ar patīkami dabisku un nesamākslotu gaisotni.

Atsevišķs paldies Yumei, Aikim, Andžejam un Žanetei, ka neslinkoja un nepalika mājās. Man bija labi ar jums, "vienkārši ceļotāji" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Andza]

Taaks, es paluudzu vienam cilveekam uzrakstiit atsauksmi, ko shamais arii ar uzviju izdariija un peec tam saaka slimiigi spiiteeties un luugties, lai es sho garadarbu nepubliceeju. Tachu taa kaa es to beigaas taa arii neapsoliiju, ielikshu gan, jo necietiishu, ka taads dziljdomiigs paarspriedums zhuust manaa kabataa. Tachu autoru atstaashu anoniimu, kaa arii piebaarstiiju tekstu pilnu ar savaam pieziimeem, taadaa veidaa daljeeji uznjemoties uz sevi atbildiibu par to (ko teksta autors neveeleejaas) + mazinot taa nopietno, analiistisko stilu. Heh.
Paldies anoniimajam autoram!

TN2. Ļaunu vēstošie miglas vāli. Saulainās dienas.
Lai varētu daudzmaz objektīvi vērtēt kādu pasākumu vai notikumu, jābūt skaidrībai par tā mērķiem, kurus vai nu izdevies vai neizdevies izpildīt. Kā jau visiem RPG šī notikuma mērķis bija pašu dalībnieku labsajūta un izklaide, ko, manuprāt, katrs arī zināmā mērā saņēma. Šeit arī parādās TN2 galvenā problēma – mērķu nesavienojamība. Kā jau GM ir zināms, lielu sašutumu dažos pārstāvjos izraisīja alkohola aizliegums [uff, tie divi dīcēji man jau sāka krist uz nerviem – Andža], kas pārvērta TN2 no parastas, alkoholiskas braukšanas zaļumos par kaut ko citu (minētajiem dalībniekiem). Es neesmu īsti pārliecināta, bet, manuprāt, Kurbijkurnes iedzīvotāji un aktīvie LFFB’isti bija gribējuši stingrāku Role Play ar minimālu meta-geimingu un atbilstoši tam arī lielāku GM iejaukšanos tēlu dzīvēs. Labs piemērs varētu būt Aivvv, kura iejušanās tēlā jau ir ieguvusi atzinību neta atsauksmēs. Mazāk populāri ir Kvints un Yume, kurus es arī redzēju tikai stingri savos tēlos (te vainojams mans dalībnieces statuss [ko niekus, GM redzēja no spēles vismazāk – Andža]). Cik man zināms, Kvintam ir pamatīga galda RPG pieredza, kas varētu attīstīt spēju iejusties tēlā arī šaubīgākos apstākļos.
Lielākā daļa TN2 dalībnieku bija iesācēji ja ne RPG, tad LARPG jomā noteikti. Tas arī noteica šī pasākuma eksperimentālo raksturu, ka dalībnieki bija savākti caur draugiem, paziņām un neta, kas tīri psiholoģiski radīja PC tīri cilvēciskas bailes tikt uzskatītiem par dīvaiņiem un netapt pieņemtie kompānijā, ja tie pārāk iejutīsies savos tēlos [nepiemirsīsim, ka arī paši GM bija tomēr šajā jomā diezgan konkrēti iesācēji, vismaz es noteikti, jo Kamaz vēl TN1 bija vadījis. – Andža]. Jāņem vērā, ka RPG ir diezgan margināla izklaide un oficiāli netiek diez ko atbalstīta [mēs to spēsim izmainīt! Uz priekšu! – Andža].
Nevar neievērot, ka vispozitīvāk tika novērtēti tēli, kas pārvarēja šo barjeru un izturējās brīvi un atraisīti. Kā pirmais jāmin „mazais, dīvainais vīrelis” jeb „Blondais grēks” [interesanti, ka iesauka „mazais dīvainais/dusmīgais vīriņš” noturējās, jo patiesībā Krišjānis ir diezgan pagara auguma, un es varēju atļauties viņam tādu vārdu dot, būdams vēl nedaudz garāks, kamēr par pārējiem neesmu drošs. Heh. – Andža], kas izpelnījās visu spēlētāju simpātijas. Protams, viņi nevarēja zināt, ka arī īstajā dzīvē viņš ir pierādījis savas RPG spējas rīkoties interesanti {Sāna [galda RPG sesija, kuru vadu – Andža]). Vispār jebkura fanātisma iezīme tika pozitīvi atbalstīta – gan Kaša [kara troļļa ar durvīm - Andža] vājprātīgais tērps, gan Ziemeļnieku bruņas, gan Puselfa stingrā iejušanās tēlā.
Tātad:
1. Manuprāt, lielā metageiminga iemesli ir spēlētāju kautrība un nepilnīgā visas kompānijas pazīšana [IMHO, reti kuros LARP’os visi dalībnieki ir savstarpēji pazīstami – Andža], kas atrisināsies pēc ilgāka kopīga darbam vai arī stingras sarunas ar katru atsevišķi par to, ka Role Play ir labs un slikti ir metageimingot [tāpat kā pīpēt – Andža]. Alternatīvs variants varētu būt pakāpeniska spēlētāju skaita palielināšana. Piemēram, mūsu Sānas sesijās metageimings ir minimāls, jo mēs esam maz un relatīvi savstarpēji pazīstami [cik nu relatīvi – Andža]. Pakāpeniski palielinot dalībnieku skaitu, katrs jaunais dalībnieks pieņem spēles noteikumus, nevis izveidojas situācija, kad liels cilvēku skaits nevar vienoties, jo baidās būt nepieklājīgi, atklāti izsakot savu viedokli (salīdz. ar virsaiša vēlēšanām ciemā [bet tik kautrīgi, lai uzreiz neizslēgtu „blondā grēka” iespēju būt par virsaiti vis tomēr nebijāt – Andža]).
Tehniskie jautājumi.
1. Manuprāt, būtu jānodala administratīvie un citi real life pienākumi no in-game GM pienākumiem . Kopīgums traucē abām šīm funkcijām.
2. Spēlētāju ietērps un ekipējums ir atkarīgs no jau pieminētā fanātisma. Vispār ir daži cilvēki ar attīstītu fantāziju, kas būtu varējuši iejusties tēlā ar pat Vērmanes dārzā, tāpēc visi priekšmeti būtībā ir atbalsts tikai tiem, kam šādu skill’u nav.
3. Spēles vieta – ideāla [Uhu – Andža]
Laika apstākļi – gandrīz ideāli [karšti bija – Andža]
Pārējie apstākļi – daudz odu [[Uhu, uhu, uhu! – Andža]
4. Nelīdzsvarotība. Praksē pierādījās, ka būt šamanim ir diezgan maznozīmīgi un nesvarīgi un ka viens labs karotājs droši aizstāj 3 šamaņus. Tas ir saistīts ar to, ka
a. Šamanisms balstījās uz tēlu godaprātu
b. Cīnīšanās ir atstrādāta un daudzreiz izmēģināta cīņās Ikšķilēs
c. Cīnīšanās brīdī visi ir pārāk koncentrējušies uz cīņu un maz ievērp to, kas notiek apkārt
Tāpēc:
a. Būtu vēlams pārcelt samaņu funkcijas no tiešās cīņas uz ieroču stiprināšanu vai pēckaujas ārstēšanu, vai kādu citu ārpuscīņas darbības sfēru.
b. Līdz nākamajām TN „pašamaņot” vairākas reizes.


Brīvība un atbildība
Man nav lielas RPG pieredzes, taču pēc pārējo atsauksmēm var spriest, ka TN ir bijis viens no brīvākajiem un PC ziņā radošākajiem RPG. (Man šāda brīvība likās pašsaprotama). Tā ir īpašība, ko TN nedrīkst pazaudēt.
Aktuāls ir jautājums, cik daudz vajadzētu mēģināt apkarot metageimingu. Lai arī pilnīga iejušanās tiek uzskatīta par ideālu, tā ir neiespējama cilvēka psihes uzbūves īpatnības dēļ. Manuprāt, cilvēkiem būtu jāļauj nedaudz ar to nodarboties, lai spēlētāji varētu justies gana brīvi. Ja spēlētājam būs gana interesanti spēlē, viņš necentīsies pievērsties citām lietām.
Patiesībā studentisms [mans termins apzīmējot visa darīšanu pēdējos mirkļos, pēdējā vakarā – Andža] un nenormētā haļava piešķīra šim pasākumam zināmu šarmu.
Tā nepiespiestību drīz atklāja paši spēlētāji un sāka savā starpā brāļoties, kā ieganstu minot siltumu un ugunskuru. Savu kulmināciju bardaks sasniedza plānā draudzīgi ziedot Dieviem Jaunavu – blondo Trako Caru [jaunavu? Nez, kas viņam pašam par to sakāms. Bet, lūdzu, nelieciet, man PG -13 procentus – Andža], kas zināmu iemeslu dēļ tā arī netika realizēts. Šis notikums var tikt uzskatīts par visa pasākuma esenci – ````isms un jautrība [you lucky, bastards! – Andža].

[Visas kļūdas, kas parādās tekstā ir manas nevis autora, jo droši vien pārrakstot tekstu datora formātā pārlieku akurāts nebūšu bijis – Andža]

[peedeejaa teksta rindaa, zem redigjeetaa vaarda sleepjas krievu versija par vaardu "vienalga", kura nezkaadeelj ir iekljauta aplam rupjo kaartaa. Nu lai nu buutu... - Andza]

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 27.07.2004 01:14