"Troļļu Naktis 2" atsauksmes, Kas notika un kā patika Opcijas

[Martins]

Puff. Esmu mājās no TN2 un atkal jau piekusis. Izskatās, ka šovasar piedalos praktiski visos še apspriestajos brīvdabas lomu spēļu projektos. Un nemaz ar' nav slikti.

Nerakstīšu secīgu atskaiti, jo slinkums un kam to vispār vajag? Rakstīšu tikai to, kas man šķita ievērības cienīgs.

Purgāla zemes. Spēles norises vieta man patika. Pat ļoti. Tas bija kādus kilometrus 10 no Murjāņiem, kas nozīmēja, ka, ja vien ir, kas aizved/atved līdz Murjāņiem (mums bija), tad Rīgā var nokļūt pavisam ātri. Patīkami, ja nav stundām ilgi jākratās piebāztā autobusā vai vilcienā. Viena no dalībnieku nometnēm, kurā apmetos es arī bija Gaujas krastā uz smilšu sēres. Man grūti iedomāties labāku vietu, kur ūdens, lai peldētos būtu vēl tuvāk. Spēles teritorijā bija priežu mežs, ar krūmājiem aizaudzis upes krasts un arī paliels gabals ne pārāk staigna purva. Pat neskatoties uz odiem (bet kur gan to nav?) tā bija man ļoti, ļoti tīkama apkārtne.

Blangtroll. No man zināmajiem forumiešiem spēlē piedalījās aivv, zanete, yume, aikis, elernass, dvēselīte, es pats, andzs un kamazs (kā vadītāji). Vēl daži cilvēki bija it kā kaut kur redzēti, bet nezinu, vai no foruma. Kopā dalībnieku bija ap trīsdesmit. Pats es spēlēju (vienu no diviem) ziemeļnieku ieceļotājiem vārdā Rollo, jeb Rolis. Šoreiz spēles vārdus gan izmantoja pamīšus ar īstajiem vai foruma nikiem, tamdēļ par Rollo mani (cik atceros) vispār neviens nenosauca. Gribu minēt tos, kuri man spēlē likās vissimpātiskākie tēli. Gan apģērba, gan krāsojuma, gan arī izturēšanās ziņā, manuprāt, balva par vislabāko trolli pienākas aivv. Briesmīgs, bet visnotaļ simpātisks troļļu šamanis ("Mēs esam pārākā rase!") Aplausi no manis. Otrs jautrākais spēlētājs, kura vādu tā arī neuzzināju, bija baltā improvizētā kleitā/uzsvārcī ar pamatīgu šķēlumu tērpies (mākslīgi) blonds puisis no ciematneiku komandas. Savā starpā mēs viņu saucām par "blondo grēku". Lai arī pārlieku aktīvs un brīžiem nevajadzīgi naidīgs pret visu ne-ciematniecisko (toļļiem, ziemeļniekiem, laupītājiem u.c.) viņa klātbūtne, jancīgie izteikumi un iespēja pasmieties par viņu (nebūt ne ļauni) darīja kopā pavadīto laiku jaukāku. Balva par dabisku neatdarināmu oriģinalitāti pienākas "blondajam grēkam".

Ziemeļnieku sūtnis. Ne viss izgāja tik gludi kā gribētos. Dalībnieku neierašanās dēļ noplīsa manai komandai (ziemeļniekiem) paredzētā sižeta līnija, kamdēļ visi četri ziemeļnieki jau pirmajā spēles pēcpusdienā palika tādi kā bezdarbnieki, kuru vienīgais patīkamais laika pavadīšanas veids bija karošana ar troļļiem. Man palika iespaids, ka spēle vispār bija vairāk orientēta uz cīņu ar mīkstinātajiem ieročiem nekā uz jebko citu. Nepārprotiet mani, tas nav nekāds pārmetums! Kā man kāds teica pēc spēles - "Sen nebiju tā izārdījies!" un tie, kuriem gribējās droši un sirsnīgi izplūkties, šo prieku dabūja pa pilnam. Notika arī kaut kādas sižetiskas darbības, tomēr no ciemata komandas pusē esoša varoņa viedokļa skatoties, spēle vairāk atgādināja parastu karu starp cieminiekiem un troļļiem. Parastais scenārijs, kurš atkārtojās reizes piecas bija - cieminieki sataisās un dodas sist troļļus. Tikmēr torļļi ierodas ciemā, nogalina visus iepakaļ palikušos cieminiekus. Izdzīvojušie cieminieki tvarsta ar jaunāko diversiju apmierinātos toļļus pa mežu, kamēr visus izķer vai izklīdina. Atkārtot no sākuma.

Nenopietni ļaudis. Lai arī mans varonis savus mērķus spēles pasaulē realizēt nespēja, tomēr spēles gaisotne man visnotaļ patika. Varbūt par vislabāk no visām trim šīs vasaras spēlēm, kurās tiku ņēmis dalību. Tieši ar savu labsirdīgi (paš)ironiski pielaidīgo attieksmi pret sižetu, spēlētāju tērpiem un runām, cīņām un komandu "konfilktiem". Patīkami iztrūka grumbās savilktas spēlētāju pieres, kuri mēģina saprast, ko tad nu spēles vadītāji sagaida no viņiem. Katrs izklaidējās, kā prata un (vismaz es) nedzirdēju nevienu skaļi izteiktu pārmetumu, ka tā vai cita izklaide neatbilstu spēles pasaulei vai garam. Lielā mērā tas ir vadītāju nopelns, taču arī paši spēlētāji, saprotams, nebūs bez vainas. Teiktu, ka man šī bija spēle ar patīkami dabisku un nesamākslotu gaisotni.

Atsevišķs paldies Yumei, Aikim, Andžejam un Žanetei, ka neslinkoja un nepalika mājās. Man bija labi ar jums, "vienkārši ceļotāji" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Martins]

Ja nu reiz gribētu dot ieteikumus par spēles procesu un noteikumiem, tad tie būtu šādi:

• Manuprāt bija labi, ka spēles vadītāji tēloja kautkādus (ne gluži)PC un maģiskās atdzīvināšanas un citas funkcijas veica spēles iekšpusē esot. Citās spēlēs man ļoti traucē, ka ar GMu jārunājas ārpus spēles valodā. Ir tak pavisam savādāka jušana, ja zināms, ka noslēpumainais Bezvārdis var atdzīvināt garus un dot īpašus uzdevumus, nekā ja ir zināms, ka GM Nr.1 atļauj noņemt balto apsēju un izsniegt kvestu aprakstus uz lapiņām. Skaidrs, ka tādus (ne glužī)PC vajag vairāk, lai neveidojas rindas, bet viņiem ir jābūt pasaules sastāvdaļai.
• Iebildumi par lielo "karti" (tas nu gan ir mazliet jēdziens no mazliet citas spēļu kategorijas (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) man nešķita būtiski. Taisni otrādi - man arī patika, ka var ilgi staigāt un nevienu nesatikt. Pavisam labi būtu, ja dažādu komandu nometnes būtu dažādos pēc iespējas attālos kartes stūros. Lai rodas sajūta, ka ceļšana notiek pa īstam un ir bīstama, nevis tikai piecminūšu pārskrējiens no viena ugunskura pie cita.
• Manuprāt spēlē, kura ir izteikti orientēta uz cīņu, atdzīvināšanai ir jābūt gana veiglai. Ir ļoti nepatīkami ilgi būt ārpus spēles. Bet kā papildus interesantu vietu varētu ieviest Garu Zemi, kurā ir savs Mirušo Valdnieks, kurš var dot dažādus uzdevumus tieši gariem. Tas ļautu veidot interesantas kombinācijas ar šamaņu ceļojumiem garu pasaulē, kā arī atļautu tiem, kuri negrib cīnīties vispār (piemēram es (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) ) turpat blakus dzīvajiem veidot kautkādu ar cīņām nesaistītu garu spēles sižeta līnijas. Pie tam, nomirstot, katrs varētu kādu laiku pabūt garu pasaulē. Mirušais pēc izvēles varētu doties vai nu uz attālo Garu Valsti, kā atalgojumu tur saņemot kādu vērtīgu informācijas vienību vai amuletu, vai arī atdzīvoties turpat uz vietas tāpat kā agrāk. Saprotams, ka Mirušo Zemei jābūt kādā visnotaļ attālā un nemīlīgā vietā, piem purva vidū un garam jāveic ceļojums vienatnē (lai baisāk). Vispār daudz interesanta (slinkums tagad rakstīt) nāk prātā šajā sakarā. Taču tā ir tikai tāda ideja, kas nav obligāti jādara. Galvenais ir nepadarīt spēles pasauli nevajadzīgi sarežģītu. Tai joprojām ir jābūt viegli pieejamai un sparotamai iesācējam spēlētājam. Šinī ziņā TN2 man likās izdevusies.
• Ugunskurus tiešām vajag visās nometnēs. Vai vismaz vairāk kā vienā. Bet no otras puses - šis ugunsnedrošais vasaras laiks bija ļoti labvēlīgs spēlēšanai. Rudenī vai ziemā būtu daudz vēsāk un nejaukāk.. Nu nezinu, kā lai izlīdzās.
• Būtu bijis labi, ja kā atalgojumu par izpildītu uzdevumu varētu izsniegt kaut kādas reāli derīgu infromāciju, piem. to pašu ūdens atrašanās vietu vai vietu, kur noslēpts kaut kas ēdams. Es pats otrā dienā uzgāju vienu strautiņu, gan ārpus spēles teritorijas. Un pirmajā dienā pārgājiena laukā no purva laikā ar' šķērsojām vienu strautiņu.
• Ideja par pārtikas nolaupīšanu bija ļoti laba, jo lika reāli baidīties no naidnieku uzbrukuma. Tāpat aplaupītajos tas radīja patiesu naidu pret laupītājiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) To vajag paturēt. Varbūt nāktu par labu striktāk norādīt, kas tieši uzskatām par "pārtikas devu" un cik vienā reizē drīkst nolaupīt.

Tas pašlaik viss, kas ienāca prātā. Ja iedomāšu vēl kaut ko, tad uzrakstīšu.