"Troļļu Naktis 2" atsauksmes, Kas notika un kā patika Opcijas

[Martins]

Puff. Esmu mājās no TN2 un atkal jau piekusis. Izskatās, ka šovasar piedalos praktiski visos še apspriestajos brīvdabas lomu spēļu projektos. Un nemaz ar' nav slikti.

Nerakstīšu secīgu atskaiti, jo slinkums un kam to vispār vajag? Rakstīšu tikai to, kas man šķita ievērības cienīgs.

Purgāla zemes. Spēles norises vieta man patika. Pat ļoti. Tas bija kādus kilometrus 10 no Murjāņiem, kas nozīmēja, ka, ja vien ir, kas aizved/atved līdz Murjāņiem (mums bija), tad Rīgā var nokļūt pavisam ātri. Patīkami, ja nav stundām ilgi jākratās piebāztā autobusā vai vilcienā. Viena no dalībnieku nometnēm, kurā apmetos es arī bija Gaujas krastā uz smilšu sēres. Man grūti iedomāties labāku vietu, kur ūdens, lai peldētos būtu vēl tuvāk. Spēles teritorijā bija priežu mežs, ar krūmājiem aizaudzis upes krasts un arī paliels gabals ne pārāk staigna purva. Pat neskatoties uz odiem (bet kur gan to nav?) tā bija man ļoti, ļoti tīkama apkārtne.

Blangtroll. No man zināmajiem forumiešiem spēlē piedalījās aivv, zanete, yume, aikis, elernass, dvēselīte, es pats, andzs un kamazs (kā vadītāji). Vēl daži cilvēki bija it kā kaut kur redzēti, bet nezinu, vai no foruma. Kopā dalībnieku bija ap trīsdesmit. Pats es spēlēju (vienu no diviem) ziemeļnieku ieceļotājiem vārdā Rollo, jeb Rolis. Šoreiz spēles vārdus gan izmantoja pamīšus ar īstajiem vai foruma nikiem, tamdēļ par Rollo mani (cik atceros) vispār neviens nenosauca. Gribu minēt tos, kuri man spēlē likās vissimpātiskākie tēli. Gan apģērba, gan krāsojuma, gan arī izturēšanās ziņā, manuprāt, balva par vislabāko trolli pienākas aivv. Briesmīgs, bet visnotaļ simpātisks troļļu šamanis ("Mēs esam pārākā rase!") Aplausi no manis. Otrs jautrākais spēlētājs, kura vādu tā arī neuzzināju, bija baltā improvizētā kleitā/uzsvārcī ar pamatīgu šķēlumu tērpies (mākslīgi) blonds puisis no ciematneiku komandas. Savā starpā mēs viņu saucām par "blondo grēku". Lai arī pārlieku aktīvs un brīžiem nevajadzīgi naidīgs pret visu ne-ciematniecisko (toļļiem, ziemeļniekiem, laupītājiem u.c.) viņa klātbūtne, jancīgie izteikumi un iespēja pasmieties par viņu (nebūt ne ļauni) darīja kopā pavadīto laiku jaukāku. Balva par dabisku neatdarināmu oriģinalitāti pienākas "blondajam grēkam".

Ziemeļnieku sūtnis. Ne viss izgāja tik gludi kā gribētos. Dalībnieku neierašanās dēļ noplīsa manai komandai (ziemeļniekiem) paredzētā sižeta līnija, kamdēļ visi četri ziemeļnieki jau pirmajā spēles pēcpusdienā palika tādi kā bezdarbnieki, kuru vienīgais patīkamais laika pavadīšanas veids bija karošana ar troļļiem. Man palika iespaids, ka spēle vispār bija vairāk orientēta uz cīņu ar mīkstinātajiem ieročiem nekā uz jebko citu. Nepārprotiet mani, tas nav nekāds pārmetums! Kā man kāds teica pēc spēles - "Sen nebiju tā izārdījies!" un tie, kuriem gribējās droši un sirsnīgi izplūkties, šo prieku dabūja pa pilnam. Notika arī kaut kādas sižetiskas darbības, tomēr no ciemata komandas pusē esoša varoņa viedokļa skatoties, spēle vairāk atgādināja parastu karu starp cieminiekiem un troļļiem. Parastais scenārijs, kurš atkārtojās reizes piecas bija - cieminieki sataisās un dodas sist troļļus. Tikmēr torļļi ierodas ciemā, nogalina visus iepakaļ palikušos cieminiekus. Izdzīvojušie cieminieki tvarsta ar jaunāko diversiju apmierinātos toļļus pa mežu, kamēr visus izķer vai izklīdina. Atkārtot no sākuma.

Nenopietni ļaudis. Lai arī mans varonis savus mērķus spēles pasaulē realizēt nespēja, tomēr spēles gaisotne man visnotaļ patika. Varbūt par vislabāk no visām trim šīs vasaras spēlēm, kurās tiku ņēmis dalību. Tieši ar savu labsirdīgi (paš)ironiski pielaidīgo attieksmi pret sižetu, spēlētāju tērpiem un runām, cīņām un komandu "konfilktiem". Patīkami iztrūka grumbās savilktas spēlētāju pieres, kuri mēģina saprast, ko tad nu spēles vadītāji sagaida no viņiem. Katrs izklaidējās, kā prata un (vismaz es) nedzirdēju nevienu skaļi izteiktu pārmetumu, ka tā vai cita izklaide neatbilstu spēles pasaulei vai garam. Lielā mērā tas ir vadītāju nopelns, taču arī paši spēlētāji, saprotams, nebūs bez vainas. Teiktu, ka man šī bija spēle ar patīkami dabisku un nesamākslotu gaisotni.

Atsevišķs paldies Yumei, Aikim, Andžejam un Žanetei, ka neslinkoja un nepalika mājās. Man bija labi ar jums, "vienkārši ceļotāji" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Andza]

Pārvilcies mājās kaut ko sāku drukāt wordā, pēc tam atlūzu nespēkā ap plkst. četriem. Šodien pamodos desmitos un nolēmu iemest to, ko esmu sarakstījis. Vēlāk papildināšu, tagad atkal uz Rigu jātrauc.

(pirms tam ekstra paziņojums!) Pie manis ir atradies saliekamais nazītis ar sudraboti pelēcīgu spalu un dekoratīviem caurumiem kopā ar baltu maizes saini. Īpašnieks var pieteikties.)


Troļļu Naktis 2 ir notikušas, ufff, uff, uf.
Sākumā varat paši ievietot neierobežota skaita ļoti daudz nopūtu par nogurumu un prieka par tūlīt jau tūlīt došanos gultiņā un atgriešanos pasaulē, kurā valda komforts, elektrība un higiēna, nevis odi, grūti smilšu ceļi, briksnāji un troļļi. Troļļu Naktis 2 ir galā, un nu var mēģināt tomēr vēl pirms iegrimšanas miegā paanalizēt, kā tur gāja un kas tas bija. Taču pirms tam liels paldies visiem, kuri ieradās uz šo pasākumu, kā arī Mārtiņa aka Kamaza tēvam par vešanu ar busiņu.
Turpināšu ar Aika citēšanu: „TN ir diezgan alternatīvs pasākums.” Iespējams, ka tas bija pieklājīgs mēģinājums izteikt savas patiesās domas par šo spēli, kurās vārds alternatīvs ir pamatīgs eifēmisms kam citam, taču es pilnībā piekrītu, ka alternatīvs tas bija sasodīti. Troļļu Nakšu devīze piedāvāt gana vienkāršu un nehardcore brīvdabas RPG laikam jau realizējās ar uzviju. Mēģināšu apkopot aptuvenos plusus un mīnusus, kurus saskatīju, jo man ir gaužām grūti objektīvi izvērtēt, jo pats spēles procesu gaužām maz baudīju. Taču katra viedoklis mums būtu svarīgs, jo ir ļoti interesanti uzzināt, ko šajā pasākumā saskatīja un ieguva citi.
Pozitīvās lietas – pirmkārt jau vieta, tā ir ļoti plaša un no vienas lokācijas uz citu tiešām ir jāiet gana tālu, kā arī tā ir ļoti mainīga un interesanta. Spēlētāju daudzums – lai arī kopā, ja nemaldos, bijām 24 cilvēki, kas nav ļoti daudz vidējam LARPam, tomēr man tas likās tīri neslikts skaitlis salīdzinājumā ar pirmo Troļļu Nakšu 8 cilvēku skaitu (tur gan spēlei bija savādāka koncepcija un uzbūve). Nokļūšana – itin veiksmīgi diezgan ātri nokļuvām uz vietas, bez mokošas un liekas kavēšanās. Cilvēki paši – visi bija laipni un pozitīvi noskaņoti. Nekādi emocionāli incidenti nenotika. Bija kreatīvi izlēcieni, kas spēlei lieliski nāca par labu. Pieļauju iespēju, ka fakts, ka liels daudzums no dalībniekiem pirmo reizi piedalījās LARP’ā, tad tas pat piedeva zināmu rotaļīgumu un nesaspringumu.
Negatīvās lietas jeb problēmas – ja uzdevums sadabūt vismaz trīsreizes vairāk dalībniekus kā iepriekš bija ir sasniegts, tad tagad būtu uzdevums dubultot GM skaitu, jo spēles lielākās problēmas bija organizēšanas līmenī. Vainīga jau laikam bija studentiskā attieksme ar visa darīšanu pēdējos mirkļos, kā arī vēl tikai LARP’u organizēšanas prasmju attīstīšana (pēc mana aprēķina vienu levelup’u jau sadabūjām). No šīs problēmas arī izriet visas pārējās – spēle vairāk līdzinājās kariņam nevis RPG dažu labu brīdi, NPC un sižetiskie momenti bija ļoti nejūtami, un tikai daži sociāla rakstura momenti parādījās. Dažnedažādo iemeslu dēļ viens GM bija visu laiku aizņemts ārpus spēles teritorijas un viņa jeb Upesmalas Burvja gaidīšana izvērtās par sava veida Godo gaidīšanu. Kamēr otrs GM ņēmās ar visiem gariem un mēģināja virzīt kaut kādus kvestus un notikumus, kuri gan galvenokārt bija visi tāpat saistībā ar cieminieku – troļļu karu. Arī pats visu spēles procesu baudīju ļoti nosacīti, jo iepriekšējā negulētā nakts un pirms tās bijusī diena bija jau izsūkusi visu enerģiju. Pūrgāls izrādījās visur tur pārāk daudz, un, manuprāt, notika pamatīga pūrgāla inflācija teritorijā. Out of game tērgāšana bija diezgan padaudz dažos mirkļos, bet tajā var vainot brīžam piņķerīgo maģiju sistēmu un ar citām ar spēles noteikumiem saistītām problēmām.

Odi, svelme, lai arī nepatīkama, tomēr ir pieciešama, jo tas iederas TN izdzīvošanas gaisotnē.

Lietas, kuras domājams vajadzētu mainīt un labot: ir pirmkārt garu atdzimšana (tam jānotiek retāk un grūtāk), par ieroču laupīšanu jāvienojas konkrētāk, jāpiedomā par iespēju ieviest kādu monetāro sistēmu pūrgāla vietā, vairāk GM nepieciešami, jāpieslīpē maģijas. Jāieveido pamatīgāk sižeta līnijas, jānodala vairāk frakcijas, spēlētājiem vairāk tajā jāiedziļinās un jāizdomā kaut kas par saviem tēliem. GM iespējams labāk reducēties uz tīriem spēles mehānisma veicējiem, jo es dažu labu brīdi biju dilemmas priekšā – vai bīdīt kaut kādas lietas, lai viss neapstājas, vai arī labāk neiejaukties spēles gaitā un saglabāt neitralitāti, un vispār neafišēt savu tēlu un tā pastāvēšanu. Jārīko laikā, kad nevalda ugunsdrošības sezona, lai visām nometnēm būtu ugunskuri. Vārdu sakot labot ir ļoti daudz ko, bet kopumā spriest par šo pasākumu neesmu spējīgs īpaši. Te jāizsakās spēlētājiem.
Par nominācijām runājot, neesmu vēl tās apspriedis ar Kamazu, taču varu nosaukt dažas, manuprāt, neapšaubāmākās:
Pirmo vietu, kolorītākajam tēlam, kurš pamatīgi ieguldījis savas pūles spēles procesā un garā, noteikti dala entuazistiskais un vienmēr enerģijas pilnais troļļu šamanis un Trakais Cars ar blondajiem matiem un ļoti daudzajām iesaukām.
Troļļu šamanis izpelnās to, jo ļoti aktīvi metās pildīt savu troļļa uzdevumu, proti, vajāt visus citus, un iedvesmoja ar savu enerģiju pārējo troļļu komandu, kā arī veica dažādas citas aktivitātes, lai sariebtu kādam savam naidiniekiem.
Par Trako Caru Gārdzēju jau liela daļa izteicās, gan par viņa interesantajiem tekstiem, izlēcieniem un citām lietām.
Es pats neredzēju no spēles nevienu lielo kauju vai kādu citu svarīgu momentu, taču viens, kuru tomēr pieredzēju, man patika vislabāk:
Ierodas cieminieki savā jaunajā mājvietā pie Upesmalas Burvja salas, bet tur jau kaut kāda būda priekšā. Kad viņi nāk tuvāk noskaidrot, kas tur mīt, pēkšņi no krūmiem atskan barga balss, sūtot visus pie velna. Cieminieki izbrīnās un grib uzzināt, kas tur slēpjas krūmos, bet noslēpumainais tēls draud, ka saraus visus gabalos kā nieku, ja kāds tuvosies. Cieminieki ir apmulsuši un vēlas uzzināt, ko viņiem iesākt, jo viņi te apmesties nolēmuši. Baisais kādu laiku padomā un paziņo, ka viņš būs ar mieru pieciest neaicinātos kaimiņus, ja tie viņam noķers trīs tauriņus. Pusdienām. Cieminieki apmulst vēl vairāk un mēģina kā savādāk sarunāt ar noslēpumaino tēlu, bet pēkšņi tas sāk lamāties kā nelabais. Izrādās, kamēr notika šīs pārrunas, troļļu šamanis ir pielavījies pie svešinieka būdas un no tās velk laukā veikli ēdamo. Svešinieks lādēdamies uzreiz nomet savu noslēpumainības plīvuru, un no krūmiem izskrien dīvains vīrs talārā, gaišiem gariem matiem un diviem zobiniem bruņots. Un ķēdi ap vidukli sietu. Aiznesās viņš trollim pakaļ, bet, plunkš, grāvī iekšā. Cieminieki pārsteigti vēro scēnu. Bet tad dīvainais vīriņš acīmredzot veiksmīgi izaicināja samani cīkstēties, jo tas krastā izlīda un sagatavojās savus divus troļļu zobinus, dīvaiņa ieročiem pretī likt. Vīriņš novilka ķēdi un abi sāka riņķot viens otram apkārt, trollim draudīgi rēcot. Sacirta viņi abi viens otru tā, ka abi pagalam bija laikam, jo neredzēju līdz galam, jo devos prom citās darīšanās. Tā spēlē satikās divi, manuprāt un daudzuprāt, kolorītākie personāži pašā sākumā.
Tālākās nominācijas un iespaidus turpināšu rakstīt izgulējies...

Šo rakstu rediģēja Andza Arrdh: 26.07.2004 10:37