"Troļļu Naktis 2" atsauksmes, Kas notika un kā patika Opcijas Sekot šim pavedienam Nosūtīt šo pavedienu pa e-pastu Drukāt šo pavedienu Lejupielādēt šo pavedienu Parakstīt šo forumu Skata režīmi Struktūrskats Pārslēgt uz: Parastais Pārslēgt uz: Lineārais+

[Martins]

Puff. Esmu mājās no TN2 un atkal jau piekusis. Izskatās, ka šovasar piedalos praktiski visos še apspriestajos brīvdabas lomu spēļu projektos. Un nemaz ar' nav slikti.

Nerakstīšu secīgu atskaiti, jo slinkums un kam to vispār vajag? Rakstīšu tikai to, kas man šķita ievērības cienīgs.

Purgāla zemes. Spēles norises vieta man patika. Pat ļoti. Tas bija kādus kilometrus 10 no Murjāņiem, kas nozīmēja, ka, ja vien ir, kas aizved/atved līdz Murjāņiem (mums bija), tad Rīgā var nokļūt pavisam ātri. Patīkami, ja nav stundām ilgi jākratās piebāztā autobusā vai vilcienā. Viena no dalībnieku nometnēm, kurā apmetos es arī bija Gaujas krastā uz smilšu sēres. Man grūti iedomāties labāku vietu, kur ūdens, lai peldētos būtu vēl tuvāk. Spēles teritorijā bija priežu mežs, ar krūmājiem aizaudzis upes krasts un arī paliels gabals ne pārāk staigna purva. Pat neskatoties uz odiem (bet kur gan to nav?) tā bija man ļoti, ļoti tīkama apkārtne.

Blangtroll. No man zināmajiem forumiešiem spēlē piedalījās aivv, zanete, yume, aikis, elernass, dvēselīte, es pats, andzs un kamazs (kā vadītāji). Vēl daži cilvēki bija it kā kaut kur redzēti, bet nezinu, vai no foruma. Kopā dalībnieku bija ap trīsdesmit. Pats es spēlēju (vienu no diviem) ziemeļnieku ieceļotājiem vārdā Rollo, jeb Rolis. Šoreiz spēles vārdus gan izmantoja pamīšus ar īstajiem vai foruma nikiem, tamdēļ par Rollo mani (cik atceros) vispār neviens nenosauca. Gribu minēt tos, kuri man spēlē likās vissimpātiskākie tēli. Gan apģērba, gan krāsojuma, gan arī izturēšanās ziņā, manuprāt, balva par vislabāko trolli pienākas aivv. Briesmīgs, bet visnotaļ simpātisks troļļu šamanis ("Mēs esam pārākā rase!") Aplausi no manis. Otrs jautrākais spēlētājs, kura vādu tā arī neuzzināju, bija baltā improvizētā kleitā/uzsvārcī ar pamatīgu šķēlumu tērpies (mākslīgi) blonds puisis no ciematneiku komandas. Savā starpā mēs viņu saucām par "blondo grēku". Lai arī pārlieku aktīvs un brīžiem nevajadzīgi naidīgs pret visu ne-ciematniecisko (toļļiem, ziemeļniekiem, laupītājiem u.c.) viņa klātbūtne, jancīgie izteikumi un iespēja pasmieties par viņu (nebūt ne ļauni) darīja kopā pavadīto laiku jaukāku. Balva par dabisku neatdarināmu oriģinalitāti pienākas "blondajam grēkam".

Ziemeļnieku sūtnis. Ne viss izgāja tik gludi kā gribētos. Dalībnieku neierašanās dēļ noplīsa manai komandai (ziemeļniekiem) paredzētā sižeta līnija, kamdēļ visi četri ziemeļnieki jau pirmajā spēles pēcpusdienā palika tādi kā bezdarbnieki, kuru vienīgais patīkamais laika pavadīšanas veids bija karošana ar troļļiem. Man palika iespaids, ka spēle vispār bija vairāk orientēta uz cīņu ar mīkstinātajiem ieročiem nekā uz jebko citu. Nepārprotiet mani, tas nav nekāds pārmetums! Kā man kāds teica pēc spēles - "Sen nebiju tā izārdījies!" un tie, kuriem gribējās droši un sirsnīgi izplūkties, šo prieku dabūja pa pilnam. Notika arī kaut kādas sižetiskas darbības, tomēr no ciemata komandas pusē esoša varoņa viedokļa skatoties, spēle vairāk atgādināja parastu karu starp cieminiekiem un troļļiem. Parastais scenārijs, kurš atkārtojās reizes piecas bija - cieminieki sataisās un dodas sist troļļus. Tikmēr torļļi ierodas ciemā, nogalina visus iepakaļ palikušos cieminiekus. Izdzīvojušie cieminieki tvarsta ar jaunāko diversiju apmierinātos toļļus pa mežu, kamēr visus izķer vai izklīdina. Atkārtot no sākuma.

Nenopietni ļaudis. Lai arī mans varonis savus mērķus spēles pasaulē realizēt nespēja, tomēr spēles gaisotne man visnotaļ patika. Varbūt par vislabāk no visām trim šīs vasaras spēlēm, kurās tiku ņēmis dalību. Tieši ar savu labsirdīgi (paš)ironiski pielaidīgo attieksmi pret sižetu, spēlētāju tērpiem un runām, cīņām un komandu "konfilktiem". Patīkami iztrūka grumbās savilktas spēlētāju pieres, kuri mēģina saprast, ko tad nu spēles vadītāji sagaida no viņiem. Katrs izklaidējās, kā prata un (vismaz es) nedzirdēju nevienu skaļi izteiktu pārmetumu, ka tā vai cita izklaide neatbilstu spēles pasaulei vai garam. Lielā mērā tas ir vadītāju nopelns, taču arī paši spēlētāji, saprotams, nebūs bez vainas. Teiktu, ka man šī bija spēle ar patīkami dabisku un nesamākslotu gaisotni.

Atsevišķs paldies Yumei, Aikim, Andžejam un Žanetei, ka neslinkoja un nepalika mājās. Man bija labi ar jums, "vienkārši ceļotāji" (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Dvēselīte]

Biju gan ol'Grim (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Tatad:

Spēles vieta: laigan dzivoju turpat netālu, tomēr nebija tā laime apmeklēt šo visnotaļ iedvesmojoši mežonīgo vidi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) ... lielas vagas, daudz ūdens, purvi un akači, un Gaujas skaistaa gultne (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/pinch.gif) . Vieta kā jau te tika minēts bija ļoti atbilstoša spēles tematam. Nu katrā gadījumā troļļiem bija visas iespējas izmantot dabas aisegu lai apkautu parējos. Jauku jaukās jaunaudzes, pa kurām cienījamais Bezvārdis (vai kā mēs vinju nejausi nosaucām par Vārdā Nemināmo vai Paši Zināt Ko) izvazāja mūs ar visām paunām, priežu mežs, kurā slēpties varēja vien kara bedrēs un protams pieupes krumāji.

Ciematnieki: tā kā pati ar biju no ciematniekiem tad šamie man tuvāki sirdij. Vnk neaizmirstamus pārdzīvojumus sagādāja Mazais ļaunais vīriņš. Kauko tādu es vēl nebiju redzējusi :blink: . Kamikadze pašnāvnieks ir diezgan precīzs raksturojums (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) . Musm par labu runāja un arī bija tas, ka ciematnieki sastāvēja no 4 šamaņiem un kādiem 5 karotājiem, kas bija apbruņoti līdz zobiem, un es tur biju vienīgā mierīgā iedzīvotāja, kura tikai spēles beigās tika pie slepkavošanas. Kā jau daudzi smejoties minēja ciremats būšot neieņemams (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) . Kompānija bija nolasījusies visai raiba - šamanis, kam jāsaka liela daļa pateicības par dziedēšanu un pārējam fignjām, mūsu ciema vecākais Axels, kas atgādināja melno bruņinieku un vēl trīs karotāji, tad vēl trīs šamanes, no kurām viena kāvās kā traka.

Ziemeļnieki: pēc izrādītās pretīmnākšanas un atļaujas pamesties mūsu ciemata teritorijā, ko viņi labprāt izmantoja, ziemeļnieki tomēr nolēma mūs nelietīgi apslaktēt. Kamēr daļa ciematnieku bija devusies varenā amuleta medībās, kas gan izvērtās par vnk izklaidi meklējot dārgumus kuros tomēr neatradām, ziemļnieki samidžinoties ar acīm vienojās par slaktiņu pēc kura pievienojās troļļiem.

Ceļotāji: te nu ir jāizceļ visnotaļ pieredzes bagātā cīņas māksla, kas mūs priecēja spēles beigās un ne reizi vien izglāba no sakāves, kaut arī man ne reizes nebija tā laime redzēt kā var cīnīties ar šķēpu pret zobeniem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) . Ar šiem pašiem ceļotājiem arī naktī tika pavadītas pāris jautras stundas pie ugunskura un neliela domu apmaiņa, kurā mūsu idejas diezko nesaskanēja.

Troļļi: kā jau iepriekš bija minēts, jāizsaka komplimets troļļu šamanim aivvv par mežonīgo aprīkojumu, tērpu un kaušanos. Baisi (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/unsure.gif) . Tākā troļļī bija mazākumā varētu likties, ka viņus bija viegli pieveikt, bet diemžēl tā nebija, protams pateicoties arī puselfam. Šamie mums sekoja jau tad kad vēl nebijām tikuši līdz apmetnes vietai un tiko to uzslējuši jau dabūjām cīnīties (protams es runāju daudzskaitlī, kaut pati ne reizes neturēju rokā zobenu kaujas laikā, bet prom ar nemuku). Pēc manas D.G. datiem: "troļļi uzbrūk. apmēram 10 min. kā murmuļi (atvainojos bet tā tur ir rakstīts) stāv un neko nedara, tikai vēro. tad šakas pirmais slaktiņš kurā visi troļļi tiek apkauti". Mazliet uz nerviem krita šamo nemitīgā lielīšanās par augstāko rasi, bet to jau var saprast no bezsmadzeņu radījumiem (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) . Vienīgā reize, kad viņiem gandrīz izdevās mūs piešmaukt bija tad, kad mekējot amuleta norādes, devāmies un ''bezgalotņu birzi". Tur nonākuši, redzam, puspliks trollis aiznesas pāri pļavai ar ZaaPii durvīm (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) , tādejadi meginot mus apmulkot un domaat ka tas ir tas amulets. Muļķis (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) un viņš domāja ka mēs noticēsim?!

Laupītāji: šos gan es visai bieži nesastapu, ja nu vienīgi laupītāju kura dzīvoja pie mums. Un vēl vineu maziņo, kuru nogrieza tāpēc vien, ka viņš bija. Viņi jau to vien darīja, kā vaca purgaalu un staigaaja apkaart.

Pārspriedumi par jautrību kopā ar Adrianu: viņa bija viena no šamanēm ciematā. Tātad jautrība valdīja par spīti saspīlētajai gaisotnei pateicoties troļļiem. Dažadas replikas no karotāju un troļļu puses, kuras gan tagad neatcerēšos. Jauks bija pavadītais laiks pie ugunskura, kur tikai maltas cauri visas zināmās un nezināmās dziesmas. Nelielu sašutumu radīja negaidītā troļļu parādīšanās apgalvojot, ka tās esot viņu špirituālās labās puses (patiesībā jau viņi to vien gribēja kā pasildīties pie mūsu sūru grūti kurināta ugunskura, jo jau pēc brīža sāka vilkt ārā no somām paiku, kura protams bija ciematniekiem nosperta). Tā nu mēs tur visi sēdējām un spriedām. Nākamias lielās jautrības vilnis bija pēc oficiālajām spēles beigām, kad šakās zobencīņu turnīrs. Tur tika rādīta Senlatviešos gūtā pieredze un pavisam pārgalvīgi gājienu no Kikii puses. Tur tad nu mēs ar Adrianu slēdzām deriibas par to kurs kuru uzvarees un tml. Un protams Upes malas burvja pēkšņā parādīšanās ar pieprasījumu nekavējoties aizvākties bija gana uzjautrinoši, bet tomēr viņš tika laipni pasūtīts pagaidīt līdz rītvakarma, jo pa dienu nokāvušies un jnoskrējušies ciematnieki gribēja gulēt. Un dziesmas kā sagadījās kā ne vienmēr beidzās ar miermiiliigu troļļu apdziedāšanu, kā apmeram: "visu paiku nosperusi, visu paiku apedusi, ai rasa ai rasasaa ai dzmbai ruudi rallasaa" un liels paldies mūsu dziesmu vācelītei Martinam.

Secinājums: tā kā šī man bija pirmā reize TN un vispār pirmās BLS, tad es esu varen apmierināta (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) . Un pat sīkais, uzmācīgais lietutiņš, otrās dienas rīta pusē, nespēja sabojāt lielisko omu, pēc pamatīgās troļļu aptīrīšanas, ko veica ciemata karaviiri, kamēs mēs ar Adrianu pārmeklējām daudzās "stūrainās bedres" meklējot to nelaimīgo amuletu. Arī GM smalki izplānotais mūsu nodzīšanas paņēmiens dzenājot mšu pāri vagām, kad pakaļ zaglīgi nesas troļļi, bija varen jautri, kaut visai nogurdinoši. Vēl sēžot pieturā, visai dziļdomīgā pozā uz zemē noliktas somas un miegā grimstošām domām, secināju, ka šams ir bijis varen vērtīgs pasāciesn un ka es ne druskas nenožēloju, ka piedalījos.

ka es nevaru apsastāties (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/devil.gif)

reiz sekojot Bezvāržam, kopā ar zobenotajiem braljiem uznaca keceriiga doma - iegrust mietinju muguraa (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif) bet tas bija tikai uz vienu mirkli... bet man patika attieksme pirks agraa gajiena pie troļļiem "da nu iesim kauties, ja nogalinās tad GM jau tepat musu ciemā guļ" saka pa lielakai daļai. "kurā vietā?" uztraukta balss noprasa un sak ar skatienu parmeklet apkartni. "šamējā sudraba teltī, še ku veku zābaki vēl stāv" norada diezgan miegaina balss telts virzienā. "ehee vareetu paspārdīt" pirmā doma kas nāk prata kad uzzināts kur miegu rod GM. ari pecāk, kad tika nolemts upureet "blondo" tika spriesti varianti kā to labak izdarit. viena no idejam bija uzmest vinju akal uz nabaga GM telts tad vaina tiku novelta uz vinju. velak sakās ciematnieku savstarpējā slepkavosana, kuru pamudinaja jau nokautie trolli, puselfs un ziemelnieks. tad nu keramies ra klat zobiniem un zobus atiezusi drizak smaidaa metamies virsu viesn otram. jau biju paspejusi vienu novakt kad man laipni atgadinaja par to ka joprojam esu mironis.

Šo rakstu rediģēja Dvēselīte: 27.07.2004 02:53